Ķīna un ASEAN stiprina tirdzniecības saites pret ASV protekcionismu
Ķīna ir parakstījusi paplašinātu brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociāciju (ASEAN), piedāvājot ciešāku ekonomisko sadarbību kā alternatīvu Amerikas Savienoto Valstu protekcionisma politikai. Šis solis, ko veicis Ķīnas premjerministrs Li Cjians, uzsver nepieciešamību pēc globālās solidaritātes un kopīgas rīcības, lai pārvarētu ekonomiskās nenoteiktības un spriedzi, ko rada starptautiskā ekonomiskā politika.
ASEAN-Ķīnas brīvās tirdzniecības zonas 3.0 stratēģiskā nozīme
Šis jaunais, trešais atjauninājums ASEAN-Ķīnas brīvās tirdzniecības nolīgumam, kas pirmo reizi tika parakstīts 2002. gadā un stājās spēkā 2010. gadā, aptver tirgu ar vairāk nekā 2 miljardiem cilvēku. Tā mērķis ir ne tikai samazināt tarifus precēm, bet arī veicināt pakalpojumu un investīciju plūsmu. Nolīguma noslēgšana notika ASEAN samita noslēgumā, ko apmeklēja arī Malaizijas premjerministrs Anvars Ibrahims. Abpusējā tirdzniecība ir ievērojami pieaugusi, sasniedzot gandrīz triljonu dolāru pērn, salīdzinot ar 235.5 miljardiem dolāru 2010. gadā. Premjerministrs Li uzsvēra savstarpējo atkarību un ciešās saites starp Ķīnu un ASEAN dalībvalstīm, dēvējot tās par “labiem kaimiņiem un brāļiem”.
Atbilde uz globālo ekonomisko brīdinājumu
Ķīnas premjerministrs Li Cjians kritiski izteicās par vienpusējām un protekcionistiskām tendencēm, kas negatīvi ietekmē globālo tirdzniecības kārtību un rada nepamatotus tarifus daudzām valstīm. Viņa komentāri bija skaidrs vēstījums, ka konfrontācijas vietā ir nepieciešama vienotība un ciešāka sadarbība, lai aizstāvētu savas likumīgās intereses. Šis nolīgums ir spilgts piemērs tam, kā valstis kopīgi stiprina tirdzniecības attiecības, lai nodrošinātu savu labklājību, it īpaši laikā, kad pieaug spriedze starp pasaules lielākajām ekonomikām, kāda ir starp ASV un Ķīnu.
Nolīguma 3.0 paplašinātās iespējas
ASEAN-Ķīnas brīvās tirdzniecības zonas 3.0 versija paredz integrācijas padziļināšanu jaunās jomās, piemēram, digitālajā tirdzniecībā, zaļajā ekonomikā, ilgtspējā un atbalstā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas veido lielāko daļu ASEAN biznesu. Nolīgums veicinās tirgus pieejamību mazākiem spēlētājiem, vienkāršos nestarifu procedūras un mazinās regulatīvos šķēršļus. Kā norādījis Malaizijas tirdzniecības ministrs Zafruls Aziss, sadarbība ar Ķīnu ir svarīga, jo Ķīna jau daudzus gadus ir ASEAN lielākais tirdzniecības partneris, taču tagad arī ASEAN ir kļuvusi vienlīdz svarīga Ķīnai, veidojot divvirzienu attiecības.
Nākotnes perspektīvas un globālā atjaunošanās
Šis paplašinātais tirdzniecības nolīgums ir nozīmīgs solis gan Ķīnai, gan ASEAN valstīm, īpaši piegāžu ķēžu un ilgtspējības jomās, kā to atzīst politikas analītiķe Bridžeta Velša. Tas parāda globālu tendenci, ka valstis ārpus ASV vienojas, lai stiprinātu savas tirdzniecības attiecības un veicinātu ekonomisko izaugsmi, īpaši ņemot vērā draudus ekonomiskajai izaugsmei, ko rada potenciāls tirdzniecības konflikts starp ASV un Ķīnu. Lai gan pastāv cerības uz tirdzniecības darījuma noslēgšanu starp abām lielvarām, ASEAN-Ķīnas nolīgums piedāvā stabilu un savstarpēji izdevīgu alternatīvu.