Dānijas karalis Frederiks X un karaliene Mērija otrdien un trešdien uzturēsies valsts vizītē Latvijā. Frederiks savulaik jau vairākkārt ir apmeklējis Rīgu, bet šī ir viņa un Mērijas pirmā vizīte Latvijā kopš stāšanās Dānijas karaļa amatā 2024. gada janvārī.
Otrdien pulksten 10 notika Dānijas karaļpāra oficiālā sagaidīšanas ceremonija pie Rīgas pils, kur viņus sagaidīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Pēc tam sekos Latvijas un Dānijas delegāciju sarunas.
Vizītes laikā apmeklēs arī Ādažus
Ap pulksten 11.35 gaidāma svinīgā ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa.
Pēc tam Dānijas karaļpāris tiksies ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu un Ministru prezidenti Eviku Siliņu.
Frederiks X un Mērija otrdien pēcpusdienā apmeklēs Latvijas Okupācijas muzeju un Latvijas Kultūras akadēmiju.
Savukārt pulksten 19 gaidāmas Valsts prezidenta Rinkēviča rīkotās valsts vakariņas par godu Dānijas karaļpāra vizītei.
Vizītes laikā trešdien Frederiks X un Mērija apmeklēs Ādažu militāro bāzi un Ādažu vidusskolu.
Dānijā ir augsts atbalsts monarhijai
Frederiks X kļuva par Dānijas karali 2024. gada 14. janvārī, kad pēc 52 gadus ilgas valdīšanas no troņa atkāpās viņa māte Margrēte II.
Dānijas karaliskā ģimene
Foto: Dutch Press Photo/Cover Images
Karalienes atkāpšanās, par ko viņa paziņoja savas tradicionālās Jaungada uzrunas laikā, daudziem dāņiem bija pārsteigums, jo Margrēte II iepriekš bija likusi noprast, ka gatavojas valdīt līdz pat mūža beigām, līdzīgi kā to darīja Lielbritānijas karaliene Elizabete II.
Taču veselības problēmu dēļ Margrēte II nolēma, ka pienācis laiks atkāpties no troņa un nodot Dānijas monarhijas grožus Frederika rokās.
57 gadus vecais Frederiks ir Margrētes II vecākais dēls; viņš dzimis 1968. gada 26. maijā. Viņam ir gadu jaunāks brālis princis Joahims.
Frederiks X kopš nākšanas pie varas ir turpinājis mātes iesākto kursu un saglabājis Dānijas sabiedrības atbalstu monarhijai.
Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka Frederika X darbību karaļa amatā atbalsta ap 80% dāņu.
Dāņiem jācenšas nosargāt Grenlandi no Trampa tīkojumiem
Dānijas karalim nav politiskas varas; viņš pilda galvenokārt ceremoniālas funkcijas. Frederiks X ir ne tikai Dānijas, bet arī Grenlandes un Fēru salu valdnieks.
Dānijai pieder pasaules lielākā sala Grenlande, un šis jautājums ir aktualizējies pēdējā gada laikā, kopš ASV prezidenta amatā atgriezies Donalds Tramps. Baltā nama saimnieks paziņojis, ka viņš gribētu panākt Grenlandes pārdošanu amerikāņiem, lai stratēģiski svarīgā sala, kas bagāta ar derīgajiem izrakteņiem, nonāktu ASV īpašumā.
Dānijas amatpersonas uzsvērušas, ka par šādu darījumu nevar būt ne runas, un jautājums par Grenlandes piederību ir tikai un vienīgi Grenlandes un Dānijas iedzīvotāju rokās.
Frederiks X ir atturējies publiski komentēt Trampa izteikumus, bet kopš nākšanas pie varas viņš centies stiprināt saites ar Grenlandi.
Frederiks X šogad apstiprināja savu jauno ģerboni, kurā redzamāka vieta ir atvēlēta Grenlandei un vēl vienam Dānijas autonomajam reģionam – Fēru salām.
Vairāk nekā 500 gadus Dānijas monarhu ģerboņos bija attēloti trīs kroņi, kas simbolizēja Kalmāras ūniju, ko veidoja Dānija, Norvēģija un Zviedrija. Taču atjauninātajā ģerbonī trīs kroņi vairs nav redzami, bet to vietā pamanāmāki ir polārlācis un auns, kas simbolizē attiecīgi Grenlandi un Fēru salas.
Frederiks savulaik pēc augstskolas ir apguvis militārās iemaņas, dienējis arī Dānijas jūras spēku īpašajā vienībā, kur viņš iesaukts par “Pingvīnu”.
Frederiks ir aizrāvies arī ar sportu, viņš noskrējis vairākus maratonus, piedalījies “Ironman” triatlona sacensībās un četrus mēnešus ilgā ekspedīcijā ar suņu kamanām Grenlandē.
Pēc izglītības Frederiks ir politologs; viņš ir absolvējis Orhūsas Universitāti ar maģistra grādu politikas zinātnē.
Savulaik iepazinis Latvijas studentu dzīvi
Dānijas karalis ir uzskatāms par Latvijas draugu, jo 90. gadu sākumā Frederiks šeit iepazina Latvijas studentu dzīvi un arī pēc tam ir viesojies mūsu zemē.
Neilgi pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Frederiks ar dāņu studentu grupu bija ieradies mūsu valstī, lai pētītu pārejas posma sabiedrībā notiekošos procesus.
1992. gada aprīlī dāņu studentu grupa šeit pavadīja pāris nedēļas, kuru laikā apmeklēja arī Latvijas parlamentu un tikās ar mūsu valsts amatpersonām.
Ilze Ostrovska tolaik bija Latvijas Universitātes pasniedzēja un palīdzēja organizēt dāņu studentu vizīti. Viņa stāstīja, ka Frederiks kopā ar pārējiem studentiem dzīvojis Rīgas Tehniskās universitātes kopmītnēs Skolas ielā, kas bija paredzētas ārzemju studentu izmitināšanai.
Dānijas princi šajā vizītē pavadīja arī Artis Pabriks, kurš tolaik jau studēja politoloģiju Orhūsas Universitātē.
Dāvinājis grāmatas Latvijai
Pabriks atceras, ka brauciens bija organizēts ar domu, lai Dānijas studenti varētu iepazīt Latviju.
“Princim līdzi bija divi miesassargi, kas uzvedās ļoti diskrēti,” portālam LSM stāstīja Pabriks. “Atceros, ka kopā ar Frederiku gājām uz Rīgas Centrāltirgu, meklējām sarkanos un melnos ikrus, ko viņš gribēja iegādāties.”
Dānijas kroņprincis Frederiks ar princesi Mēriju vizītes laikā Latvijā, 2018. gadā
Arhīva foto. Pievienots 14.01.2024. LETA, Evija Trifanova
Pēc dažiem mēnešiem, 1992. gada vasarā, Frederiks ar karalieni Margrēti II apmeklēja Latviju oficiālā valsts vizītē. Viņš neatbrauca tukšām rokām, bet gan atveda ap 700 grāmatu, kas kļuva par pamatu Latvijas Universitātes Politikas zinātnes katedras bibliotēkas izveidošanai.
Studiju laikā Latvijā princis bija ievērojis, ka pārmaiņu procesā esošās valsts studentiem trūkst grāmatu par šo tēmu, tādēļ Dānijā sarīkojis grāmatu vākšanas kampaņu.
2018. gada decembrī toreizējais troņmantnieks Frederiks viesojās Latvijā kopā ar savu dzīvesbiedri Mēriju.
53 gadus vecā Mērija ir dzimusi Austrālijai piederošajā Tasmānijas salā; ar Frederiku viņa iepazinās 2000. gadā Sidnejas olimpisko spēļu laikā.
Frederikam un Mērijai ir četri bērni: 20 gadu vecais troņmantnieks Kristians, 18 gadu vecā princese Isabella, kā arī 14 gadu vecie dvīņi Vinsents un Žozefīne.