Latvijas finanšu sektora peļņa samazinās par teju trešdaļu
Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), kuru galvenokārt veido bankas, šogad deviņos mēnešos ir strādājušas ar kopējo peļņu 294,5 miljonu eiro apmērā. Tas ir par ievērojamu 29,2% mazāk nekā tāds pats periods iepriekšējā gadā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati. Tikai septembrī vien monetāro finanšu iestāžu peļņa sasniegusi 24,4 miljonus eiro. Šis kritums nav vienkārši skaitlis, bet gan skaidrs signāls par pārmaiņām finanšu vidē, kas prasa rūpīgu analīzi.
Iemesli peļņas kritumam: procentu likmju dinamika un solidaritātes iemaksas
Galvenais faktors, kas ietekmējis banku peļņas samazinājumu, ir tīro procentu ienākumu kritums. Tas tieši saistīts ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu pakāpeniski samazināt procentu likmes. 2025. gada jūnijā likmes tika pazeminātas par 25 bāzes punktiem, piemēram, noguldījumu iespējas uz nakti likmei samazinoties līdz 2%. Šādas izmaiņas tiešā veidā samazina banku iespējas gūt ienākumus no procentu starpības, kas ir to pamatdarbības stūrakmens. Līdztekus tam, bankām nākas saskarties ar pieaugošiem administratīvajiem izdevumiem, ko veicina tā dēvētās solidaritātes iemaksas. Piemēram, viena no lielākajām bankām Latvijā solidaritātes iemaksām pirmajā pusgadā novirzījusi 36 miljonus eiro, kas būtiski ietekmē kopējo rentabilitāti.
Aktīvu pieaugums un kredītportfeļa izaugsme – stabilitātes pazīmes
Neskatoties uz peļņas kritumu, Latvijas monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma uz 2025. gada 30. septembri sasniegusi 30,426 miljardus eiro, kas ir par 6,7% jeb 1,92 miljardiem eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Šis aktīvu pieaugums liecina par finanšu sektora noturību un spēju piesaistīt jaunus resursus. Vēl jo vairāk iepriecinoši ir dati par rezidentiem izsniegto kredītu atlikumu, kas septembra beigās sasniedzis 15,393 miljardus eiro, demonstrējot 9,3% pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Šis pieaugums ir plašs un aptver gan kredītus eiro, gan arī nelielā mērā ārvalstu valūtā izsniegtos kredītus. Tas norāda uz aktīvu ekonomikas attīstību un pieaugošu pieprasījumu pēc finansējuma gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem, tādējādi apliecinot sektora stabilitāti un potenciālu.
Perspektīvas un izaicinājumi
Lai gan peļņas kritums ir satraucošs, ir svarīgi analizēt visus aspektus. Aktīvu un kredītportfeļa pieaugums sniedz cerību par turpmāku stabilitāti. Tomēr finanšu nozarei būs jāpielāgojas jaunajiem apstākļiem, tostarp turpinot meklēt efektīvus veidus, kā pārvaldīt izdevumus un meklēt jaunus ienākumu avotus. Globālās ekonomikas nenoteiktība, ģeopolitiskie riski un inflācijas dinamika turpinās ietekmēt finanšu sektoru, tāpēc ir svarīgi saglabāt modrību un stratēģiski plānot nākotni.