Divas nepopulāras izvēles: Krievijas aktīvi vai kopīgs ES parāds
Eiropas Komisija cenšas pārliecināt valstis, kas joprojām pretojas Krievijas iesaldēto līdzekļu izmantošanai — īpaši Beļģiju, kurā atrodas lielākā daļa šo aktīvu. Beļģijas valdība uzskata, ka Krievijas līdzekļu izmantošana varētu būt juridiski apšaubāma, taču Brisele cer to pārliecināt, pretstatot eiroobligāciju scenāriju kā “sliktāko alternatīvu”.
Kā norādīja viens no ES diplomātiem, šī ir “diplomātijas klasika”: “Tu piedāvā kaut ko tik neizdevīgu, ka otra puse piekrīt mazāk sāpīgam risinājumam.”
Beļģija joprojām pretojas, taču ES uzskata – “tas notiks”
Pagājušajā nedēļā notikušajā ES līderu samitā Beļģijas pārstāvis Barts de Vevers atteicās atbalstīt Komisijas plānu, tādēļ lēmums tika pārcelts vismaz līdz decembrim.
“Komisija nenovērtēja šīs lietas juridisko sarežģītību,” sacīja De Vevers, uzsverot, ka jautājums ir īpaši jūtīgs, jo Beļģija 1989. gadā parakstīja investīciju aizsardzības līgumu ar Krieviju.
Tomēr Briselē ir pārliecība, ka Beļģija līdz decembrim mainīs nostāju. “Krievijas aktīvu aizdevums notiks. Jautājums nav – vai, bet kad,” “Politico” sacīja kāda ES amatpersona.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Aptuveni vairāk nekā 140 miljardu eiro vērtie Krievijas valsts aktīvi glabājas Briselē bāzētajā “Euroclear” finanšu depozitārijā. Tas nozīmē, ka Beļģija uzņemtos galveno juridisko risku, ja Maskava mēģinātu naudu atgūt tiesas ceļā.
“Komisija ir ciešā dialogā ar Beļģijas varas iestādēm un gatava sniegt papildu garantijas,” norādīja Komisijas pārstāvis. “Jebkurš risks būs jāuzņemas kopīgi visām dalībvalstīm, nevis tikai vienai.”
Brisele gan uzsver, ka Krievijai šie līdzekļi tiktu atmaksāti tikai tad, ja Kremlis izbeigtu karu un maksātu reparācijas Ukrainai – iespēja, kas “praktiski neeksistē”.
Laiks iztek: Ukraina varētu palikt bez naudas līdz martam
Saskaņā ar “Politico” informāciju, Ukrainai līdzekļi beigsies līdz marta beigām, ja ES un ASV nenodrošinās jaunu finansējumu. Vienlaikus Ungārija, Slovākija un Čehija signalizē par “pretukrainiskas alianses” veidošanu, kas varētu vēl vairāk kavēt lēmumus Briselē.
“Atbalsts Ukrainai un spiediens uz Krieviju ir tas, kas galu galā varētu piespiest Putinu sēsties pie sarunu galda,” atgādināja Zviedrijas Eiropas lietu ministre Jesika Rosengranca pēc pēdējā samita.