Luvras dārglietu zādzība: Apsardzes darbinieka iespējamā līdzdalība un jauni izmeklēšanas pavērsieni
Parīzes slavenajā Luvras muzejā notikusī dārglietu zādzība, kas satricināja mākslas pasauli un plašāku sabiedrību, joprojām ir izmeklēšanas centrā. Jaunākā informācija, kas nākusi gaismā, norāda uz kāda muzeja apsardzes darbinieka iespējamu saistību ar noziedzniekiem pirms paša nozieguma pastrādāšanas. Šis atklājums piešķir jaunus, intriģējošus pagriezienus šai jau tā sarežģītajai lietai.
Aizdomīgs kontakts pirms nozieguma
Britu laikraksts “Daily Telegraph”, atsaucoties uz izmeklēšanai tuviem avotiem, ziņo, ka viens no Luvras apsardzes darbiniekiem ir kontaktējies ar personām, kas vēlāk tika turētas aizdomās par muzeja dārglietu zādzību. Šī informācija rada nopietnus jautājumus par iekšējo drošību un to, kā noziedznieki ieguva konfidenciālu informāciju par muzeja drošības sistēmām. Šķiet, ka viņi ir zinājuši precīzi, kā piekļūt vērtīgajiem eksponātiem, kas liecina par rūpīgi plānotu operāciju, kurā iespējams, bijusi iesaistīta kāda persona no muzeja iekšienes. Parīzes prokurore Laura Beko ir apstiprinājusi, ka policija aktīvi pārbauda versiju par kāda Luvras darbinieka iespējamu līdzdalību, uzsverot, ka visas iespējamās versijas tiek rūpīgi izskatītas. “Mēs izskatām visas versijas. Iespēja par līdzdalību muzeja iekšienē tiks rūpīgi pārbaudīta, tāpat kā visi citi varianti,” norādīja prokurore.
Precīzi plānota operācija
19. oktobrī notikušās zādzības laikā maskās tērpti noziedznieki ielauzās Luvrā un astoņu minūšu laikā nozaga deviņus vēsturiskus eksponātus no imperatoru kolekcijas, tostarp Napoleonam un viņa sievai Žozefīnei piederošas rotaslietas. Šīs dārglietas, kuru kopējā vērtība tiek lēsta ap 88 miljoniem eiro, ir ne tikai finansiāli vērtīgas, bet arī neatkārtojami vēsturiski artefakti. Lai gan sākotnēji tika ziņots par septiņu minūšu operāciju, vēlāki ziņojumi precizē, ka viens no zagļu pāriem pavadījis galerijā tikai trīs minūtes un 58 sekundes, kas liecina par neticamu efektivitāti un precīzu plānošanu. Noziedznieki izmantoja akumulatora darbarīkus, lai iekļūtu muzejā no Sēnas puses, un, bēgot, pat nometa imperatores Eiženijas kroni. Šis kronis, kas rotāts ar gandrīz 2000 dimantiem, tika atrasts bojāts.
Aresti un turpmākā izmeklēšana
Pēc nedēļas Francijas mediji ziņoja, ka divi no četriem aizdomās turētajiem ir aizturēti. Viens no viņiem tika sagūstīts Parīzes Šarla de Golla lidostā, mēģinot doties uz Alžīriju, bet otrs tika aizturēts Sēnas-Sendenī departamentā. Aizturēšanas ļāva veikt nozieguma vietā atrastie DNS pierādījumi, tostarp cimdi un atstarojošā veste, ko zagļi atstājuši aiz sevis. Parīzes prokuratūra apstiprinājusi aizturēto personu aizturēšanu, taču nav sniegusi sīkāku informāciju par viņu identitāti vai iespējamo saistību ar muzeja personālu. Izmeklētāji ir ieguvuši vairāk nekā 150 DNS paraugu, pirkstu nospiedumu un citu pavedienu nozieguma vietā, kas palīdzēs tālākajā izmeklēšanā. Tomēr pastāv bažas, ka vērtīgās rotaslietas jau varētu būt sadalītas mazākos gabalos, lai tās vieglāk pārdotu. Zeltu un sudrabu varētu būt pārkausēti, savukārt dārgakmeņus – sagriezti sīkākos gabaliņos, kas praktiski padarītu to izsekošanu neiespējamu.
Drošības nepilnības un nākotnes pasākumi
Šī drosmīgā zādzība ir izcēlusi nopietnas nepilnības Luvras drošības sistēmā, īpaši novecojušo videonovērošanas sistēmu. Tiek ziņots, ka vienīgā kamera, kas atradās virs balkona, pa kuru iekļuva laupītāji, bija pavērsta nepareizā virzienā, un tāpēc noziegums tika pamanīts pārāk vēlu. Muzeja direktore Laurence des Cars ir atzinusi, ka drošības sistēma bijusi “briesmīgs neveiksmes gadījums” un ka “ārkārtīgi nepietiekama” bija ārējo sienu videonovērošana. Kā reakcija uz šo incidentu, daļa no Luvras visvērtīgākajām rotām tika pārvietotas uz Francijas banku, kur tās tagad glabāsies pazemes seifā. Šis notikums liek aizdomāties par to, ka pat visdrošākajās un visaugstākajām tehnoloģijām aprīkotajās institūcijās drošība nekad nedrīkst tikt uztverta par pašsaprotamu.