Latvijas zvejnieki 2026. gadā Baltijas jūrā drīkstēs nozvejot vairāk reņģes un brētliņas. Savukārt Rīgas jūras līcī reņģu nozvejas kvota būs mazāka. Par Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru pieņemto lēmumu informēja Zemkopības ministrija (ZM).
Latvijas zvejnieki nākamgad Baltijas jūrā drīkstēs nozvejot 2674 tonnas reņģu, kas ir par 15% vairāk nekā šogad. Savukārt Rīgas jūras līcī drīkstēs nozvejot par 17% mazāk reņģu – 18 497 tonnas.
ZM atzīmēja, ka šobrīd Rīgas līča reņģu krājums ir vislabākajā stāvoklī visā Baltijas jūrā, taču pēc vairāku gadu zvejas iespēju palielinājumiem nākošajā gadā nāksies saskarties ar diezgan lielu samazinājumu, jo vienu gadu ir bijis vājāks nārsts un sliktāks jaunās reņģu paaudzes pieaugums.
Brētliņu zvejas kvota Baltijas jūrā nākamgad palielināta par 45% – līdz 27 942 tonnām. Eiropas Komisija (EK) gan rosināja nepalielināt brētliņas un Baltijas jūras reņģes zvejas iespējas, lai arī zinātnes ieteikumi to atļauj. Neapmierinātību ar EK priekšlikumu pauda praktiski visas Baltijas jūras valstis, skaidroja ZM.
Savukārt lasi Baltijas jūrā nākamgad drīkstēs zvejot mazākos apjomos – 3359 gabalus un tikai piezvejā. Tas ir par 27% mazāk nekā šogad atļautais lašu zvejas apjoms.
Arī mencu zveja nākamgad atļauta tikai piezvejā – kopumā drīkstēs nozvejot 47 tonnas šo zivju.
Ministrijā atzīmēja, ka mencām un lašiem daudzu gadu garumā ir atļauta tikai piezveja citu sugu zvejā. Pēc specializētas šo sugu zvejas pārtraukšanas minētie zivju krājumi jūrā neatjaunojas, kas skaidri norāda uz citiem ar zveju nesaistītiem apstākļiem. Tostarp ļoti strauji pieaug zivju plēsējsugu pelēkā roņa un jūraskraukļa (kormorāna) populācijas, kas turpina negatīvi ietekmēt apjomu ziņā šobrīd ierobežotos vērtīgo zivju sugu krājumus.
ZM norādīja, ka ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru sanāksmē par zvejas kvotām Baltijas jūrā panākts kompromiss, būtiski izmainot EK sākotnēji piedāvātos mencu zvejas, kā arī lašu atpūtas zvejas (makšķerēšana, pašpatēriņa zveja) ierobežojumus 2026. gadam.
“Tie palika nemainīgi un atbilst reālajiem piezvejas apjomiem, kas vairs neapdraud citu zivju sugu zvejas turpināšanu Baltijas jūras Latvijas piekrastē.
Tāpat saskaņā ar zinātnes pieļaujamajiem apjomiem tika palielinātas brētliņu (par 45%) un Baltijas jūras centrālās daļas reņģu (par 15%) zvejas iespējas, salīdzinot ar EK priekšlikumu par šo zivju nozvejas apjomu nepalielināšanu,” skaidroja ZM.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu