“Tas liek domāt, ka patiesa problēma nav šī jēdziena nozīmē vai būtībā, jo tā ir pietiekami skaidrota, bet gan pašā terminoloģijā jeb tulkojumā,” sprieda Krasta, norādot, ka tādējādi, priekšlikuma iesniedzēju ieskatā, nav jāizstājas no starptautiska līguma, jo īpaši iztrūkstot plašam pamatojumam un apjomīgai diskusijai, izvērtējumam par lēmuma tiesiskajām sekām, Latvijas tēlu, starptautisko reputāciju.
Deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) pirms balsojuma atzīmēja, ka uz problēmām ar jēdziena latvisko tulkojumu norādījusi arī tiesībsardze Karina Palkova. Kalniņa-Lukaševica norādīja, ka šādu iespēju – precizēt tulkojumu – parlaments reiz ir izmantojis – NATO līguma ratificēšanai, kur tika atklāts, ka tulkojums latviešu valodā ir neprecīzs.
Deputāts Edmunds Cepurītis (P) norādīja, ka, ņemot vērā, ka šis jēdziens ir vienīgais iemesls likumprojekta virzībai, būtu jāizmanto šī iespēja “noskaidrot, kā tad patiesībā ir”.
Viņš norādīja arī uz reputācijas riskiem, kurus konvencijas denonsēšana nesīs, atzīmējot, ka neviens valstu galvaspilsētās nedzirdēs opozīcijas argumentus, ka viņiem rūp vardarbības pret sievietēm novēršana, ja tiks veikts šāds solis, ar kuru sieviešu tiesības tiks sašaurinātas.
Sēdē izvērtās arī diskusija par Satversmes tiesas spriedumu, kurā vērtēta konvencijas pantu atbilstība Satversmei. Mūrniece lūdza Saeimas Juridiskā biroja skaidrojumu par to, “lai visi fakti būtu galdā” un nenotiek manipulācija ar faktiem.
Juridiskā biroja pārstāve norādīja, ka Satversmes tiesa vērtēja atsevišķu konvencijas normu atbilstību Satversmei, nevis pašas konvenciju, proti, Satversmes tiesa vērtējusi Stambulas konvencijas 4. panta 4. punktu, kas nosaka, ka saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem par diskrimināciju netiek uzskatīti īpašie pasākumi, kas vajadzīgi, lai novērstu dzimtē balstītu vardarbību un aizsargātu sievietes no šādas vardarbības. Satversme atzinusi šī panta atbilstību Satversmei.