Krauze norāda, ka pieņemtie lēmumi, kas tiešā veidā skar zvejniekus, zivju apstrādātājus un piekrastes ciematu iedzīvotājus, nedrīkst būt nepārdomāti un ar graujošu ietekmi.
Pēc Krauzes sacītā, jāņem vērā zinātnieku teiktais pēc zivju resursu rūpīga novērtējuma. To piedāvātās pieļaujamās zvejas iespējas ir atbilstoši jāizmanto, nevis jāmeklē iemesli, lai to nedarītu. Vienlaikus jebkuri samazinājumi no EK puses tiek piedāvāti kā pašsaprotami. “Šāda attieksme man nav pieņemama, jo tai ir tieša negatīva ietekme uz zvejniekiem un viņu uzticību Eiropā pieņemamajiem lēmumiem. Mēs neprasām vairāk, kā iespējams, bet gan to, ko pieļauj zinātne,” uzsver Krauze.
Ministra ieskatā šādi lēmumi nedrīkst radīt apdraudējumu zvejniecības pastāvēšanai Baltijas jūrā un tradicionālajam piekrastes dzīvesveidam, kā to izraisītu EK piedāvātais radikālais mencu piezvejas ierobežojums. Sasniegtais rezultāts noteikti ir svarīgs grūto sarunu ieguvums piekrastes zvejas interešu aizstāvībai.
“Apstākļos, kad Krievija turpina palielināt savu zveju Baltijas jūrā un ar to neļauj uzlabot mencu un citu vērtīgo zivju stāvokli, EK samazinājuma pieņemšana būtu ES zvejniekiem kaitējošs lēmums, tāpēc es vairākkārt esmu uzstājis uz sankciju noteikšanas nepieciešamību Krievijas zivju produktu tirdzniecībai ES,” pauž Krauze.
Pret EK priekšlikumu nepalielināt brētliņas un Baltijas jūras reņģes zvejas iespējas, ko atļauj zinātnes ieteikumi, neapmierinātību pauda praktiski visas Baltijas jūras valstis, kaut gan reņģu zvejas iespēju palielināšanas ziņā tās bija daudz piesardzīgākas. Tāpat Latvijai un pārējām valstīm nebija pieņemami, ka EK savā priekšlikumā stingri ievēroja zinātnes ieteikumus tikai kvotu samazinājuma gadījumā, bet ne saistībā ar palielinājumu. Tā nebija līdzvērtīga pieeja zinātnes ieteikumu izmantošanā.