Video spēļu un smadzeņu novecošanās: Zinātnisks apstiprinājums Dr. Kavašimas hipotēzei
Sen zināmais apgalvojums, ko popularizēja japāņu neirozinātnieks Dr. Rjūta Kavašima un videospēļu gigants Nintendo, ir guvis jaunu zinātnisku pamatojumu. Pētījumi apliecina, ka videospēles, kas paredzētas prāta treniņiem, patiešām var būtiski palēnināt smadzeņu novecošanās procesus, potenciāli pat par desmit gadiem.
Jauns pētījums atklāj pozitīvo ietekmi
Nesens zinātnisks pētījums sniedz pārliecinošus pierādījumus par videospēļu pozitīvo ietekmi uz smadzeņu veselību. Pētījumā tika novērota 95 dalībnieku grupa, kas vecāki par 65 gadiem, 10 nedēļu garumā. Katru dienu šiem cilvēkiem tika piedāvāti intensīvi kognitīvie vingrinājumi, kas ilga 30 minūtes. Rezultāti bija pārsteidzoši: pēc divarpus mēnešiem dalībnieku asinsritē tika konstatēts vidēji 2,3% pieaugums acetilholīna līmenī. Acetilholīns ir būtisks neirotransmiteris, kas spēlē izšķirīgu lomu atmiņas uzlabošanā, koncentrēšanās spēju stiprināšanā un vispārējā mācīšanās procesā.
Acetilholīna nozīme un novecošanās
Lai gan 2,3% pieaugums var šķist neliels skaitlis, tā patiesā nozīme atklājas, salīdzinot to ar ierasto smadzeņu novecošanās gaitu. Zināms, ka ik gadu cilvēka organismā acetilholīna līmenis dabīgi samazinās par aptuveni 2,5% desmitgadē. Līdz ar to, novērotais pieaugums ir ne tikai kompensējis dabisko samazinājumu, bet pat pārsniedzis to, efektīvi palēninot smadzeņu novecošanos.
Var teikt, ka regulāras „prāta vingrošanas” šādā veidā spēj kompensēt līdz pat desmit gadu dabiskās novecošanās ietekmi uz mūsu smadzeņu darbību. Tas pievieno vēl vienu nozīmīgu punktu pie videospēļu ieguvumiem, papildinot jau zināmos plusus, piemēram, palīdzību cīņā ar depresiju un stresa mazināšanu.
Ne visas spēles ir vienādas: Kognitīvo prasmju attīstība ir atslēga
Ir ļoti svarīgi uzsvērt, ka šie pozitīvie rezultāti nav attiecināmi uz visām videospēlēm. Pētījuma galvenais akcents tika likts uz tām spēlēm, kas speciāli izstrādātas kognitīvo prasmju pilnveidošanai. Tādas populāras spēles kā „Dota 2”, „Candy Crush” vai klasiskais „Pauks” nenesīs šādus rezultātus. Patiesībā, daži pētījuma dalībnieki, izvēloties minētās vienkāršākās spēles kā alternatīvu vingrinājumiem, neuzrādīja nekādas izmaiņas acetilholīna līmenī.
Dr. Kavašimas mantojums un „Brain Training”
Bet kāda tad ir Dr. Kavašimas loma visā šajā stāstā? Šis japāņu neirozinātnieks ilgu laiku sadarbojās ar Nintendo, palīdzot radīt slaveno videospēļu sēriju „Brain Training”. Viņš gadu desmitiem veltīja savu darbu, pētot, kā līdzīgi vingrinājumi var palīdzēt novērst demenci un uzturēt vispārējo smadzeņu veselību. Viņa mērķis bija radīt pieejamu rīku, kas palīdzētu cilvēkiem saglabāt prātu možu un uzlabot atmiņu, uzmanību un domāšanas spējas pat ar gadiem.
Šķiet, ka zinātnieki nu ir apstiprinājuši, ka šī ideja patiešām strādā. Pirmās „Brain Training” sērijas videospēles nonāca tirgū jau 2006. gadā, piedāvājot ikdienas vingrinājumus matemātikā, loģikā un atmiņā. Šī sērija ir guvusi lielus panākumus, ar daudzām turpinājuma daļām un pat atjaunotu versiju Nintendo Switch platformai, kas iznāca 2020. gadā.