Polija šogad apsteigusi Šveici un kļuvusi par 20. lielāko ekonomiku pasaulē, jo tās iekšzemes kopprodukts (IKP) pārsniedza viena triljona dolāru (860 miljardi eiro) slieksni. Tas ir rezultāts vairāk nekā 30 gadu ilgai sekmīgai Polijas ekonomiskajai attīstībai, ko nav traucējušas ne globālas krīzes, ne kaimiņvalstī Ukrainā notiekošais karš.
Šī iemesla dēļ Polija ekonomistu aprindās ir iesaukta par “Austrumeiropas tīģeri”, jo tā no salīdzinoši nabadzīgas valsts pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados ir izaugusi par zemi ar augstu dzīves līmeni.
«Austrumeiropas tīģeris» Polija ielekusi starp pasaules 20 lielākajām ekonomikām
1989. gadā Polijā krita komunisma režīms. Līdz ar milzīgajām politiskajām un sociālajām pārmaiņām nāca arī radikālas ekonomiskās reformas, jo Polijai no komandekonomikas bija jāpārtop par tirgus ekonomiku.
Tolaik Polijas IKP uz vienu iedzīvotāju bija viens no zemākajiem Eiropā, taču Polijai atšķirībā no citām Austrumeiropas valstīm izdevās izvairīties no straujas ekonomiskās lejupslīdes, un jau pēc dažiem gadiem sākās izaugsme, sacīja ekonomists un Vislas Universitātes profesors Vitolds Orlovskis:
“Polijas panākumi galvenokārt bija saistīti ar to, ka valsts ļoti radikāli un ātri īstenoja tirgus reformas. Turklāt poļi ir pierādījuši, ka ir ļoti uzņēmīga tauta.
Komunisma laikā uzņēmīgums bieži nozīmēja centienus nodrošināt iztiku sistēmā ar pilnīgu ekonomisko kontroli, taču līdz ar tirgus ekonomikas ieviešanu šis uzņēmīgums pārvērtās par izaugsmes virzītājspēku.”
Arī “Erste Group” Centrāleiropas reģiona vadošā analītiķe Katažina Žentaževska uzsvēra poļu uzņēmības nozīmi valsts pārejā no plānveida ekonomikas uz tirgus ekonomiku.
“Ja paskatāmies uz statistiku, piemēram, jauno uzņēmumu skaitu, tad tas ir viens no augstākajām reģionā. Mēs to saucam par Polijas uzņēmējdarbības garu, kas bija jūtams jau kopš paša deviņdesmito gadu sākuma. Manuprāt, ekonomika joprojām gūst labumu no šī gara un salīdzinoši lielā jauno uzņēmumu īpatsvara. Poļi nebaidās dibināt uzņēmumus un vadīt tos,” teica Žentaževska.
Polijai liels iekšējais tirgus
Laikā no 1992. līdz 2025. gadam Polijas ekonomikas izaugsme bija vidēji 4% gadā. Tātad Polijas ekonomikas izaugsme ir turpinājusies vairāk nekā 30 gadu. Polija bija vienīgā Eiropas valsts, kas 2008. gada globālās finanšu krīzes laikā nepiedzīvoja ekonomikas lejupslīdi.
Profesors Orlovskis Polijas “ekonomisko brīnumu” skaidroja ar valdību pieņemtajiem lēmumiem, kas stiprināja valsts institūcijas un pareizi izmantoja poļu uzņēmību un salīdzinoši lēto darbaspēku, tādējādi padarot Poliju pievilcīgu ārvalstu investoriem:
“Turklāt jāatceras, ka Polija ir vienīgā salīdzinoši lielā ekonomika šajā reģionā. Tāpēc Polijai bija vieglāk pārvarēt dažādās krīzes, kas notika šajā gadsimtā, jo, ja mūsu eksports bija vājš, to lielā mērā varēja kompensēt iekšējais tirgus.
Mēs esam vienīgā valsts reģionā ar salīdzinoši lielu iekšējo tirgu, jo mums ir gandrīz 40 miljoni iedzīvotāju. Tas viss kopumā palīdzēja.
Un, protams, ne mazāk svarīga ir Polijas ekonomiskā politika. Es esmu ekonomists, bet ekonomisti parasti ir ļoti kritiski pret centrālās bankas un valdības ekonomikas politiku. Tomēr, raugoties ilgtermiņā, jāsaka, ka Polijas politika ir bijusi diezgan piesardzīga un prasmīgi īstenota, kas palīdzēja valstij izvairīties no daudzām problēmām 21. gadsimtā.”
Liela nozīme Polijas ekonomiskajā izaugsmē ir bijusi dalībai Eiropas Savienībā (ES). Žentaževska sacīja, ka no valstīm, kas kopš 2004. gada ir pievienojušās blokam, Polija ir saņēmusi pārliecinoši lielāko finansējumu no ES fondiem.
Pateicoties ekonomikas izaugsmei, ir būtiski palielinājusies arī Polijas iedzīvotāju labklājība, norādīja Žentaževska.
“Katra mājsaimniecība šodien dzīvo labāk nekā deviņdesmitajos gados vai divtūkstošo gadu sākumā.
Tāpēc, manuprāt, nav šaubu, ka visa sabiedrība kopumā ir guvusi labumu no pārejas procesa un integrācijas Eiropas Savienībā un citās starptautiskajās institūcijās.
Pēdējo gadu laikā mēs esam novērojuši īpaši spēcīgu reālo ienākumu pieaugumu. Protams, daļēji ir sekas augstajai inflācijai, taču ir redzamas arī pārmaiņas darba tirgū, jo ir ļoti zems bezdarba līmenis. Ar to saistīts arī spēcīgais nominālo algu pieaugums, bet tas sekmē mājsaimniecību labklājības pieaugumu,” teica analītiķe.
Latvietis: Poļi ļoti atbalsta vecākus
Latvietis Indulis Krēsliņš 24 gadus dzīvo Polijā un pats ir pieredzējis šīs valsts straujo ekonomisko lēcienu. Viņš to sauca par revolūciju.
“Labklājības līmenis Polijā, manuprāt, ir daudz labāks nekā Lielbritānijā šobrīd. It sevišķi dažiem slāņiem. Pieņemsim, ja jums ir bērni. Varbūt pensionāriem ne, vēl ne, tādēļ, ka pensijas ir salīdzinoši lielas, bet tās nav tik strauji augušas, jo tās ir atkarīgas no tā, cik stipra bija ekonomika laikā, kad strādājāt. Bet jaunajām ģimenēm un jauniem cilvēkiem un bērniem… Tomēr starpība ir milzīga.
Polija ļoti, ļoti, ļoti atbalsta vecākus. Tas ir apbrīnojami! Tas neattiecas tikai uz lielajām pilsētām, bet arī uz laukiem.
Es, piemēram, dzīvoju 200 kilometrus no Krakovas, Karpatu kalnos mazā ciemā, un mums ciemā ir gan bērnudārzs, gan skola, gan tenisa korti un ceļi sataisīti. Te ir viss, pilnīgi viss. Es saku – pilnīga leiputrija,” sacīja Krēsliņš.
Prognozes liecina, ka tuvākajos gados Polijas ekonomiskā izaugsme būs nedaudz zem 4%. Tomēr ilgtermiņā Polijai būs jādomā, kā saglabāt stabilu tautsaimniecības izaugsmi, jo problēmu netrūkst.
Polijā ir vieni no zemākajiem dzimstības rādītājiem Eiropā, neraugoties uz dāsnajiem pabalstiem ģimenēm ar bērniem, tāpēc būs jādomā, kā risināt sabiedrības novecošanos un iedzīvotāju skaita samazināšanos, norādīja ekonomists Orlovskis:
“Tas rada papildu slodzi mūsu sociālās drošības sistēmai, pirmkārt, pensiju sistēmai, bet arī veselības aprūpes sistēmai. Polija pašlaik strauji palielina ne tikai izdevumus aizsardzībai, bet arī veselības aprūpei.
Ilgtermiņā tas radīs nopietnu finansiālu slogu, kas ir jārisina, lai izvairītos no nestabilitātes Polijas finansēs.”
Lielie valsts tēriņi ir audzējuši Polijas budžeta deficītu, kam uzmanību ir pievērsušas arī kredītreitingu aģentūras.
Polijai nopietnas galvassāpes radīs arī pāreja uz videi draudzīgākiem enerģijas avotiem, jo līdz šim valsts bija ļoti atkarīga no akmeņogļu izmantošanas. Tas var nozīmēt relatīvi dārgāku enerģiju, kas ilgtermiņā apdraudētu Polijas ekonomikas konkurētspēju.