Saeimas deputāti jau atkārtoti norāda, ka ministrijām ir iespējas vēl vairāk samazināt izdevumus nākamā gada budžetā. Ar Ministru prezidentes Evikas Siliņas (“Jaunā Vienotība”) un finanšu ministra Arvila Ašeradena (“Jaunā Vienotība”) piedalīšanos Saeimas Budžeta komisija šodien turpinājusi vētīt valsts budžetu. Diskusijās izskanēja gan aicinājumi rast ietaupījumus, gan arī pārmetumi valdībai par dzīvošanu pāri saviem līdzekļiem.

Saeimas deputāti jau atkārtoti norāda, ka ministrijām ir iespējas vēl vairāk samazināt izdevumus

Runājot par nākamā gada valsts budžetu, Saeimas komisijas sēdē premjere uzsvēra, ka tas ir budžets ar investīcijām cilvēkos, lai gan tā sabalansēšana bijusi izaicinājums – līdzekļi bija jāatrod gan aizsardzībai, gan izglītībai, gan citām jomām. Savukārt finanšu ministrs norādīja, ka Latvija apzināti izvēlējusies necelt nodokļus, atšķirībā no vairākām citām Eiropas valstīm.

Viņš arī piebilda, ka ministrijas jau strādā pie izmaksu samazināšanas – nākamo trīs gadu laikā plānots ietaupīt ap 270 miljoniem eiro gadā. Tomēr, ja gribētu vēl lielākus ietaupījumus, būtu jāķeras klāt konkrētiem pakalpojumiem, un tas vienmēr raisot diskusijas.

“Es būšu ļoti priecīgs, ja kādi deputāti skatīsies samazinājuma virzienā. Es pamatā līdz šim vairāk dzirdu, kam būtu vajadzīgi vēl līdzekļi. Tā kā jāskatās abas puses.

Ļoti labi, ka budžeta likums uzrakstīts tā, ka, ja es gribu tērēt kaut kam naudu, tad man jārāda, no kurienes to var ņemt. Un es ļoti ceru, ka deputāti, kā parasti, nenesīs no valdības rezervēm, tā saucamo “līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem”. No tām parasti mēģina nofinansēt visu šai valstij. Nu, tā nē. Ja atradīs izmaksas, kā efektivizēt, un varēs vienoties par to, ka tur vai tur mēs samazināsim pakalpojumu apjomu, – ļoti labi. Tad mēs arī par to lemsim valdībā, kā to darīt,” teica Ašeradens.

Saeimas deputāts Kristaps Krištopans (“Latvija Pirmajā vietā”) sēdē sacīja, ka nākamā gada budžetā valdība radusi samērā niecīgu finansējuma samazinājumu, kas nozīmē, – ja tiktu mērķtiecīgāk strādāts, tiktu atrasti vairāk līdzekļu.

Bet “Apvienotā saraksta” deputāte Aiva Vīksna uzsvēra, ka valdības sagatavotais budžets vairāk orientēts uz īstermiņa risinājumiem, nevis ilgtermiņa attīstību un skaidru valsts virzienu. Viņa nepiekrita valdības apgalvojumam, ka tas ir ekonomiskās izaugsmes budžets, norādot uz pieaugošo valsts parādu, par kura atmaksu nākotnē netiek pietiekami domāts.

“Skatot visu 14 ministriju budžetus, ir tās kastītes vēl saliktas, kur kaut kas paslēpts ir, un, iespējams, var to izdarīt daudz. Jāsaka tā, ka varbūt ministriem nav bijis tas uzdevums dots, jo ir tā, ka nu – mēs darām to kā parasti, nu kāpēc mums kaut kas jāmaina? Un jāatzīmē, ka nav sadarbības – man ir, tad es esmu priecīgs, tikai neņemiet man nost. Un tā tas nestrādās, ja mēs šādi plānosim, tad ir viennozīmīgi skaidrs, ka 2029. un 2030. gadā būs pievienotās vērtības nodokļa palielinājums,” pauda Vīksna.

Tam, ka ietaupījuma iespējas budžetā var vienmēr atrast, piekrita arī Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis.

“Svarīgs elements, lai mēs līdz tam nonāktu, ir vienoties par prioritātēm – kādam mērķim. Ja mēs kaut kur kaut ko taupām, droši vien ir vieglāk to izdarīt, ja mēs saprotam, kāpēc mēs to darām. Zaļo un Zemnieku savienība uzskata, ka droši vien tās pamata lielās līnijās ir divas. Viens, ja ir iespēja – samazināt budžeta deficītu, un otrs ir novirzīt papildu līdzekļus veselībai,” skaidroja Rokpelnis.

Arī Budžeta un finanšu komisijas vadītāja Anda Čakša (“Jaunā Vienotība”) akcentēja ministriju nepietiekamo savstarpējo komunikāciju. Tāpat viņa mudināja Valsts kanceleju aktīvāk strādāt, lai citas iestādes spiestu aktīvāk meklēt ietaupījumus, jo gadījumos, kad netiek noteikti konkrēti mērķi, netiek arī izdarīti konkrēti darbi. Kā arī aktīvāk jāstrādā pie aktīvo vakanču likvidēšanas.

“Ātru rezultātu sasniegšanai ir tikai – preces un pakalpojumi, tāpēc, ka viss pārējais prasa daudz būtiskāku iedziļināšanos, un tikai tad var atnest labu rezultātu.

Ministrijas ir saņēmušas tādu aicinājumu no mums. Es redzu, ka viņas varētu katra pie sevis kaut ko vēl atrast, bet, es domāju, ka tas lielais stāsts ir tiešām tādā kopīgā sistēmas veidošanā, jo katra ministrija pati par sevi var iekšēji savus procesus efektivizēt, bet iedot vienotu rāmi var Valsts kanceleja,” sprieda Čakša.

Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs joprojām uzskata, ka ministrijas nav izpildījušas pat valdības doto uzdevumu samazināt izdevums par 150 miljoniem un tos samazinājušas krietni mazākā apmērā. Tāpēc, pēc darba devēju domām, ministrijām vēl būtu jāturpina darbs pie savu izdevumu samazināšanas, lai varētu nofinansēt izvirzītās prioritātes nākamajiem gadiem.

Gorkšs arī uzsvēra, ka strauji pieaugošais valsts parāds rada risku “noēst” valsts attīstību, jo aizvien lielāka daļa līdzekļu nākotnē būs jānovirza parāda uzturēšanai, nevis izaugsmei.

Paredzēts, ka Saeima par valsts budžeta apstiprināšanu konceptuāli lems jau nākamnedēļ.