Mediji komentē Luvras dārglietu zādzības versijas.
Luvras muzeja apzagšanas detaļas kļūst arvien skandalozākas – Francijas izmeklētāji oficiāli izvirza “nodevības” versiju – informācijas noplūdi par muzeja drošības sistēmu. Sestdien tika aizturēti divi aizdomās turamie: viens Šarla de Golla lidostā, mēģinot izlidot uz Alžīriju, bet otrs – Parīzes ziemeļos. Izmeklētājiem ir pierādījumi, ka viens no Luvras muzeja apsardzes darbiniekiem ar zagļiem sadarbojies un nodevis konfidenciālus datus.
“The Telegraph” ziņo, ka pierādījumu pamatā ir e-pasti un sarunu ieraksti starp muzeja apsargu un zādzības organizatoriem. Šī informācija ļāva noziedzniekiem noskaidrot muzeja āra novērošanas kameru neredzamās zonas un drošības perimetra ievainojamības. Izmeklētāji uzskata, ka abi aizturētie ir organizētas grupas dalībnieki, kuri noziedzniekus apgādāja ar aprīkojumu un nodrošināja tiem atkāpšanās un bēgšanas ceļus. Galvenie zādzības dalībnieki joprojām tiek meklēti. Nozieguma vietā policija ieguva vairāk nekā 150 bioloģisko paraugu – DNS pēdas uz cimdiem, ķiverēm un instrumentiem, kas tika izmesti bēgšanas laikā.
Parīzes prokuratūra izmeklē arī nozieguma pasūtījuma versiju. Prokurore Lora Beko BFM TV pastāstīja, ka laupīšanas operācijai piemita visas organizētas noziedzības pazīmes – profesionāļi, visticamāk, rīkojās kāda bagāta kolekcionāra uzdevumā, kuram bija lemts iegūt nozagtās relikvijas.
Vai Luvras muzeja apzagšanu varēja pasūtīt nevis alkatīgs kolekcionārs, bet gan politiķis? “Ja ņem vērā politisko kaitējumu, ko šis kultūras terorisma akts jau nodarījis Francijai, pastāv arī iespēja, ka “klients” patiesībā vēlējies iegūt ne vien Žozefīnes dārglietas, bet arī Francijas nacionālo pazemojumu – bezpalīdzības un posta sajūtu, ko izraisījis vieglums un nesodāmība, ar kādu noziedznieki iekļuva Eiropas pašidentitātes “vissvētākajā vietā”, komentē “Telegram” kanāls “Berlinspeaks”.
“Tas pat vairāk izskatās pēc veiksmīgas hibrīdkara operācijas, nevis pārdrošas zādzības.
Zagļi turpat neskartu atstāja grandiozu, krāšņu dimantu, pa ceļam nometot nenovērtējamo imperatores Eiženijas kroni kā tādu sīknaudu… Šķiet, ka pati zādzība viņiem bijusi svarīgāka par laupījumu. Galu galā Luvra – pasaulē izcilākais un apmeklētākais muzejs – izrādījies tikai “papīra cietoksnis”, kurā var ienākt gaišā dienas laikā, paņemt visu nepieciešamo un bez liekas kņadas pazust.”
info
Uzzini pirmais
kas interesants noticis Latvijā un pasaulē,
pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā