Mākslīgais intelekts un dzejas pasaule: Vai roboti spēj radīt patiesu dzeju?
Arvien biežāk izskan jautājums par mākslīgā intelekta (MI) spējām radošās jomās, tostarp dzejas rakstīšanā. Vai mūsdienu tehnoloģijas, piemēram, ChatGPT, spēj radīt dzeju, kas spētu aizkustināt un likt aizdomāties, gluži kā cilvēka radīts darbs? Par šo aktuālo tēmu diskusijā Latvijas Radio 3 raidījumā “Grāmatu stāsti” dalījās dzejnieki Raimonds Ķirķis, Arvis Viguls un Māra Ulme. Viņu viedokļi, lai arī atšķirīgi, kopumā norāda uz dzejas dziļāko būtību, kas saistīta ar cilvēka emocijām un pieredzi.
Kā uzsvēra dzejnieki, īsta dzeja nāk no emocijām, nevis no mākslīgā intelekta. Lai gan ChatGPT un citi MI rīki spēj ģenerēt tekstus, kas vizuāli atgādina dzejoļus, tiem trūkst cilvēciskās dvēseles, kas ir būtiska dzejas sastāvdaļa. Mākslīgais intelekts var radīt dzejoli, kas ir lasāms un pauž kādu domu, taču tam trūkst fundamentālās dzīves izjūtas un spējas saskatīt ko dziļāku arī tukšumā, kas piemīt cilvēkam.
Dzejas būtība: Emocijas un cilvēciskā pieredze pret algoritmiem
Raimonds Ķirķis, Arvis Viguls un Māra Ulme diskusijā par dzejas radīšanu ar mākslīgā intelekta palīdzību atzina, ka, lai gan MI spēj radīt saistošus tekstus, tie nevar aizstāt cilvēka radīto dzeju. Dzejas spēks slēpjas ne tikai vārdu izvēlē un ritmā, bet arī tajā dziļajā emociju un personīgās pieredzes klāstā, ko autors iegulda savā darbā. MI rīki, piemēram, ChatGPT, ir apmācīti uz plašiem datu apjomiem un spēj radīt atbildes, kas šķiet cilvēciskas, taču tās joprojām ir balstītas uz algoritmiem un iepriekšējiem datiem, nevis uz patiesu pārdzīvojumu vai dziļu izpratni.
Lai gan ChatGPT spēj radīt pat faktiski kļūdainas atbildes, kas tiek identificēts kā būtisks trūkums, tā popularitāte ir nepārprotama. Tomēr dzejnieki uzsver, ka patiesas emocijas, līdzjūtība un patiesīgums ir tas, kas padara dzeju dzīvu un nozīmīgu. Lai gan MI spēj radīt dzejoļus latviešu valodā, piemēram, kā apsveikumus vai svētku pantiņus, šie darbi drīzāk kalpo kā rīks radošumam, nevis kā pilnvērtīgs dzejas mākslas paraugs.
Dzejnieku skatījums uz jaunākajiem dzejas krājumiem un aktualitātēm
Diskusijas laikā dzejnieki arī dalījās pārdomās par nesen izdotajiem dzejas krājumiem. Raimonds Ķirķis minēja Arta Ostupa krājumu “Patiesība”, Annas Auziņas “Kāpostu zupu” un Kirila Ēča “Te nu ir tā vasariņa”, uzsverot, ka daudzi dzejas darbi šogad iznākuši, piepildot gada nogali ar bagātīgu literāro piedāvājumu.
Arvis Viguls pievērsās Kirila Ēča debijas krājumam “Te nu ir tā vasariņa” un Reiņa Pelles Karlsona “Es aizgāju pēc piena un neatgriezos”, kas apliecina jaunās paaudzes dzejnieku klātbūtni un viņu spēju ieinteresēt lasītāju ar svaigām idejām un oriģinālu skatījumu. Šie jaunie darbi bieži vien vieno sirsnību, līdzjūtību un patiesīgumu, radot spēcīgu emocionālu piepildījumu lasītājam.
Lai gan mākslīgais intelekts spēj palīdzēt dažādos radošos uzdevumos, tostarp dzejas radīšanā, dzejnieki uzsver, ka cilvēciskās emocijas, pieredze un individuālais skatījums ir neaizvietojamas dzejas būtības sastāvdaļas. Tādējādi, spriežot par ChatGPT spējām rakstīt dzeju, galvenais secinājums ir tāds, ka tehnoloģijas var būt instruments, taču dvēseli dzejai piešķir vienīgi cilvēks.