Tiesu administrācija šā gada deviņos mēnešos kopumā saņēmusi 919 iesniegumus valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījumiem – gan sākotnējās, gan turpmākās juridiskās palīdzības nodrošināšanai.
Visbiežāk jeb 51% gadījumā personas vēlas atrisināt juridiskus jautājumus ģimenes tiesībās jautājumos, piemēram, par laulības šķiršanu, uzturlīdzekļu piedziņu, kā arī par jautājumiem, kas saistīti ar bērniem – saskarsmes tiesības, bērnu dzīvesvietas noteikšana u.c.
Arī iepriekšējos gados tieši ģimenes tiesības bija visbiežākā nepieciešamība, lai vērstos pēc valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības. Vēl personas salīdzinoši bieži vērsās juridiskos jautājumos, kas skar saistību tiesības – kavējuma naudas vai līgumsoda piedziņas lietās, jautājumos, kas saistīti ar dzīvesvietu, piemēram, izlikšanu no mājokļa, īres līgumi, parādi par komunālajiem maksājumiem, kā arī par dāvinājumu u.tml.
Lai saņemtu valsts nodrošināto juridisko palīdzību, personai jāiesniedz Tiesu administrācijā iesnieguma veidlapa un dokumenti, kas apliecina tiesības saņemt juridisko palīdzību, piemēram, sociālā dienesta izsniegta izziņa par trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu. Pēc tam 14 dienu laikā, ja lieta skar bērnu tiesības, vai 21 dienas laikā Tiesu administrācija pieņem lēmumu par juridiskās palīdzības piešķiršanu, norādot konkrētu juridiskās palīdzības sniedzēju, kura uzdevums ir nodrošināt juridiskās konsultācijas, procesuālo dokumentu sagatavošanu un atbalstu juridiskās palīdzības sniegšanai tiesas sēdēs.
Valsts nodrošināto juridisko palīdzību var sniegt zvērināts advokāts, zvērināta advokāta palīgs, persona ar jurista kvalifikāciju un biedrības un nodibinājumi, kuri atbilst likumā noteiktiem nosacījumiem. Pašreiz Tiesu administrācijai ir noslēgti 97 līgumi visā Latvijā ar juridiskās palīdzības sniedzējiem.