Krievijas izvērstais karš Ukrainā pilnībā mainījis Ziemeļvalstu domāšanu. Tā šodien Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā atzina tur uz ikgadējo Ziemeļvalstu padomi sanākušie reģiona valstu līderi. Viņi uzsvēra – tagad, kad Somija un Zviedrija pievienojušās NATO, visa reģiona aizsardzību plāno kopīgi.
Stokholmā notiekošajā Ziemeļvalstu padomes sanāksmē viens no galvenajiem jautājumiem bija tieši drošība.
Valstu vadītāji uzsvēra – Krievijas agresija pret Ukrainu ir mainījusi visu reģiona drošības domāšanu. Pirmkārt, jau tādēļ, ka tagad, kad arī Somija un Zviedrija ir NATO dalībvalstis, visa Ziemeļvalstu telpa ir savienota vienā aizsardzības sistēmā.
“Mēs nebaidāmies, bet esam gatavi. Mēs zinām, ko nozīmē būt kaimiņam ar Padomju Savienību un Krieviju. Mūs stiprina mūsu pašu aizsardzība, kas tagad palielina savu kapacitāti. Bet vēl jo vairāk Zviedrijas un Somijas partnerība NATO, lai mēs sadarbotos tādā veidā – kā mēs plānojam arī aizsardzību ziemeļos,” pēc Ziemeļvalstu padomes sēdes pauda Norvēģijas premjerministrs Jūnass Gārs Stēre.
“Esmu ļoti priecīgs, ka, iesniedzot savu ceļvedi par to, kā stiprināt Eiropas aizsardzību, tieši Krievija izvirzīts kā galvenais drauds. Un tas ir ļoti svarīgi, jo tieši tad, kad beigsies karš Ukrainā, ir skaidrs, ka Krievija pārvietos savus militāros spēkus, uz savām rietumu robežām, aiz mūsu robežām,” savukārt pauda Somijas premjerministrs Peteri Orpo.
Arī Somijas ceļvedī par drošību reģionā Krievija izvirzīta kā galvenais drauds.
“Tas ir ļoti svarīgi, jo tieši tad,
kad beigsies karš Ukrainā, ir skaidrs, ka Krievija pārvietos savus militāros spēkus uz savām rietumu robežām,
aiz mūsu robežām,” pauda Orpo.
Foto: Krišs Kairis / Latvijas Televīzija
Vienlaikus drošība nav tikai ieroči un robežas, bet arī uzticība, demokrātija un labklājības sistēma – visos nosauktajos aspektos ziemeļvalstis var lepoties ar salīdzinoši augstiem rādītājiem –, tomēr tas nenozīmē, ka tā paliks vienmēr.
“Mēs esam noraizējušies par drošības jautājumiem. Mums ir nepieciešams mūsu sabiedrības atbalsts. Viņiem ir jātic mums. Viņiem ir jātic mūsu institūcijām. Tāpēc mēs esam noraizējušies arī par dezinformāciju, par sociālajiem medijiem, to, kā mēs sarunājamies viens ar otru,” teica Islandes premjerministre Kristrūna Frostadotira.
Ziemeļvalstis arvien biežāk saskaras ar hibrīddraudiem. Piemēram, septembra beigās Dānijā un Norvēģijā notika vairāki dronu lidojumi virs lidostām un militārajām bāzēm, kas izraisīja lidojumu apturēšanu. Šādi incidenti vairs nav nejaušība, bet daļa no mērķtiecīgas hibrīdkara taktikas, uzskata Dānijas premjerministre Mete Frederiksena. “Es domāju, ja tā var teikt, – ir kļūda mēģināt atrast veidu, kā izdarīt secinājumus par katru specifisko operāciju vai uzbrukumu, jo hibrīdkara būtība ir tāda, ka ienaidnieks neteiks, kas ir ienaidnieks. Un viņi mēģinās mums uzbrukt, tā ka ir gandrīz neiespējami secinājumus.”
Papildus tam Ziemeļvalstu vadītāji šodien vairākas reizes uzsvēra, ka reģions turpinās atbalstīt Ukrainu. Tai skaitā visu valstu vadītāji atbalsta Krievijas iesaldēto aktīvu nodošanu Ukrainai, par ko pagaidām Eiropas Savienība nav spējusi vienoties.
“Tomēr mēs spērām nozīmīgu soli, nepieciešamu soli, lai spētu pieņemt šo lēmumu. Un šajā grupā jūs patiešām varat uz to paļauties. Mēs esam ļoti apņēmīgi attiecībā uz savu gribu pieņemt šo lēmumu Eiropadomes sanāksmē decembrī,” pauda Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons.
Ziemeļvalstu pārstāvjus šodien uzrunāja arī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, kura preses konferencē runāja arī par notikušo Lietuvā, paužot solidaritāti ar Viļņu pēc tās gaisa telpas pārkāpumiem ar baloniem. Fon der Leiena to nosauca par provokāciju un hibrīdapdraudējumu, uzsverot, ka šādas darbības nav pieļaujamas.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu