Krievijas gaisa triecienu dēļ visā Ukrainā otrdien būs strāvas padeves traucējumi. Par Maskavas nolūku šādā veidā sistemātiski terorizēt Ukrainas iedzīvotājus un visu enerģētikas nozari jau iepriekš paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. 

Uzņēmums “Ukrenergo” iepriekš prognozēja, ka pirmdienas vakarā valstī varētu būt strāvas padeves traucējumi un tie galvenokārt ietekmēs rūpniecības uzņēmumus. Taču laika apstākļu dēļ palielinājās patēriņš, un problēmas radās arī iedzīvotājiem. 

Pirmdienas vakarā ziņu aģentūra “Unian” atsaucās uz kompāniju un informēja, ka 

otrdien elektrības padeves pārtraukumi vairākos reģionos būs gandrīz visu dienu, un ar tiem jārēķinās arī rūpniecības uzņēmumiem. 

Grafiks paredz, ka arī galvaspilsētā Kijivā dienas laikā strāvas padeve būs pārtraukta no trīs līdz piecām stundām. 

Speciālisti norādīja, ka ierobežojumu iemesls ir masveida Krievijas raķešu un bezpilota lidaparātu uzbrukumi energoobjektiem.

KONTEKSTS:

Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.

2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.

Kopš 2024. gada rudens Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu. 2025. gada vasarā Zelenskis pavēstīja, ka Ukrainas austrumos Krievijas armijā karo arī algotņi no Ķīnas un Pakistānas.

Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā vairākkārt starp Balto namu, Kremli un Kijivu notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.

Valodas kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņot par kļūdu