Valkas novada pašvaldībai pašlaik ir finanšu grūtības, bet līdz šim iekavētos maksājumus līdz gada beigām varētu izdoties atrisināt. Pašreizējām problēmām finansējumu pašvaldība neprasa, taču nākamgad papildu līdzekļi vietvarai ir neizbēgami nepieciešami. Tā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Viens pret vienu” izteicās Valkas novada mērs Vents Armands Krauklis (“Vidzemes partija”).

Valkas novada finanšu problēmas

Šā gada kavējumus šogad Valkas novads var atrisināt, jau laikus apzinoties, kāa šīs grūtības radušās vietvaras iepriekšējās vadības saimniekošanas rezultātā, intervijā apgalvoja Krauklis. Vairākus gadus pašvaldība neko nedarīja parādu piedziņas jomā un pašlaik Valkas novada pašvaldība ir zaudētājos. Šo situāciju šogad var atrisināt, taču ar iztrūkumu budžetā nākamgad neizdošoties tikt galā, vērtēja Valkas novada mērs.

“Ir iepriekšējo gadu prakse, ka pašvaldībām ar mazāku budžeta pieaugumu “pievilka” līdz nākamajām mazākajām. Tomēr saņēmām atbildi, ka mums jācīnās pašiem,”

pauda Krauklis.

Nākamgad nepieciešami vismaz ap 300 000 eiro, vērtēja Krauklis, taču šonedēļ saņēma pašvaldību darbu pārraugošā ministra Raimonda Čudara (“Jaunā Vienotība”) atbildi, ka papildu finansējuma nebūs. 

“Ja mums viss pieaugums būs jāatdod sociālajiem pabalstiem, mums visam naudas nepietiks,” pauda Krauklis.

Bez papildu finansējuma nodrošināt pakalpojumus šā gada līmenī un izveidot nākamā gada budžetu neizdošoties. Uz jautājumu, vai iedzīvotāji izjutīs kādas problēmas, Valkas novada mērs uzsvēra, ka siltumapgādes tarifs nemainīsies, taču neizslēdza, ka var rasties problēmas ceļu uzturēšanā. Tāpēc temats par papildu finansējuma nepieciešamību nākamajā gadā nezudīšot.

Valkas novadā samilzušas gan finanšu problēmas, gan arī pret pašvaldības vadītāju Kraukli Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs rosinājis Eiropas Prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu par iespējamu krāpšanu lielā apmērā, kas īstenota ražošanas teritorijas izveides projektā. Tajā pat laikā novadā ar bažām gaida nākamo gadu, jo novadam prognozēts zemākais iedzīvotāju ienākumu nodokļa pieaugums, vien 0,9%.

Valka ir vienīgais novads, kur ieņēmumu pieaugums ir mazāks nekā citviet valstī, tāpēc divu stundu sarunā ar ministru novada pašvaldības vadība mēģināja pamatot, kāpēc būtu nepieciešama dotācija no valsts. Pirmais no argumentiem minēts tas, ka jau savulaik, veicot novadu reformu un Valkas novads palika vismazākais, bija skaidrs, ka tas negatīvi atspēlēsies. Pašvaldības finanšu situāciju negatīvi ietekmē arī tas, ka ap 1200 iedzīvotāji, precīzu datu gan nav, ir deklarējušies Igaunijas Valgā, šo cilvēku neiekļaušana aprēķinos, kā vērtē Valkas novadā, ik gadu budžetam atņem ap pusmiljona eiro, bet pakalpojumus Igaunijā deklarētie izmanto Valkā, arī skolas.

Ministrs Čudars gan solīja vismaz skolēnu jautājumam meklēt risinājumu.

“Šeit, protams, ir jāprecizē, cik liels skaits skolēnu, kuri ir deklarēti Valgā, citā valstī, bet saņem izglītības pakalpojumu Latvijā, cik lielu iespēju tas atstāj uz budžetu, vai ir iespējami kompensējoši mehānismi, šeit mums ir noruna, ka mēs skatīsimies šo statistiku un to risināsim,” viņš teica.

Ir arī problēmas, kas mantotas no iepriekšējiem gadiem, piemēram, iedzīvotāju parāds ap miljons eiro par siltumu. Krauklis skaidroja, ka parāda piedziņa notiks, bet šobrīd ir svarīgāk, lai iedzīvotāji spētu un norēķinātos par šī brīža komunālajiem maksājumiem. Tāpat novadā veikti daudzi taupības pasākumi, lai samazinātu izdevumus.

Lielākās bažas ir par nākamo gadu, kad novada budžeta pieaugums būs nedaudz vairāk par 800 tūkstošiem eiro, bet izdevumu, lai pildītu valsts uzliktos uzdevumus, būs ap 300 tūkstošiem eiro. Tādēļ arī lūgums piešķirt dotāciju no valsts, bet ministrs Raimonds Čudars uzsvēra – izņēmumu nebūs.

“Šeit man ir jāsaka, ka nav paredzēta īpaša dotācija, ņemot vērā finanšu aprēķinu pašvaldībām, bet tas, ka ir izaicinājums pie relatīvi mazas pašvaldības nodrošināt pilnvērtīgu pakalpojumu, tas arī ir fakts, bet mēs nevaram vēlreiz mainīt finanšu plānu šajā brīdī, vēl jo vairāk, ņemot vērā kopējos samazinājumus,” teica ministrs.

Summa, kas būtu vajadzīga Valkas novadam, nebūt nav tā, ko nevarētu atvēlēt.

“Šī bija ļoti spilgta birokrātiskās domāšanas izpausme, tā, ka tas paragrāfs ir svarīgāks par cilvēkiem. Mēs prasām tikai pašu nieku, tas ir apmēram 300 tūkstoši eiro, šie 300 tūkstoši eiro ir viens “Bolt” pētījums, vai mazāk kā trīs Finanšu ministrijas vadošo ierēdņu algas gadā. Ministrs jau atbrauca ar viedokli, ka neko nemainīs un arī faktiski jau piektdien mēs saņēmām vēstuli, kas ir tāds arī absolūtas birokrātiskās domāšanas paraugs no VARAM, kur faktiski jau tas tika pateikts, nu kulieties paši, bet pirmdien es pie jums aizbraukšu. Ja mēs paskatīsimies otrā pusē robežai – Tirvas novads, ļoti spēcīgs, ļoti labs novads, 5000 iedzīvotāju, Karksi novads – 3000 iedzīvotāju, un tur visur ir lielāka valsts dotācija, jo valsts saprot, ka mazapdzīvotākā teritorijā , lai pašvaldība varētu funkcionēt, ir jābūt lielāks atbalsts.”

Valkas novadā tiks turpināts meklēt risinājumu, galvenokārt jau taupības ziņā, bet tas rada bažas, kā tas atsauksies, domājot par novada attīstību.

KONTEKSTS:

Valkas novada pašvaldība norādījusi uz Finanšu ministrijas (FM) ierēdņu izpratnes trūkumu par novada finanšu situācijas rašanās iemesliem, tādēļ Krauklis bija aicinājis premjerministri apmeklēt Valkas novadu. Savukārt premjere uzdeva ar Valkas novada domes priekšsēdētāju tikties viedās aizsardzības un reģionālās attīstībam ministram Raimondam Čudaram (“Jaunā Vienotība”).

Krauklis uzskata, ka gan publiskajā telpā, gan sarunās ar FM ierēdņiem izskan nepamatoti apgalvojumi par Valkas novada finanšu situācijas cēloņiem, kā arī prasības, kas apdraud kvalitatīvu pašvaldības funkciju veikšanu.

Valkas novada pašvaldības finanšu situāciju negatīvi ietekmē arī vairāk nekā 1000 Igaunijā deklarētu Valkas iedzīvotāju.

Mērs norādījis, ka pašvaldībai ir nodokļu parāds un kavēti norēķini ar piegādātājiem, tostarp siltumražotāju. Problēmas esot mantotas no iepriekšējiem gadiem.

Krauklis galveno iemeslu saskata administratīvi teritoriālajā reformā. Sākotnēji reformā piedāvāja Valku apvienot ar Naukšēniem, Strenčiem un Rūjienu. Tas nenotika, bet netika atrisināts arī jautājums par Valkā dzīvojošiem, taču Igaunijā deklarētiem valstspiederīgajiem.

Viņu neiekļaušana aprēķinos ik gadu budžetam atņem ap 400 000 līdz 500 000 eiro, lai gan šie cilvēki izmanto Valkas infrastruktūru un pakalpojumus.

Pašvaldība risinājumu prasījusi katru gadu, taču bez rezultāta.