Latvijas finanšu iestāžu peļņas kritums: dziļāks skatiens uz cēloņiem un sekām
Latvijas monetārās finanšu iestādes, kas galvenokārt sastāv no bankām, deviņos šī gada mēnešos ir piedzīvojušas ievērojamu peļņas samazinājumu. Kopumā peļņa sasniegusi 294,5 miljonus eiro, kas ir par 29,2% mazāk nekā attiecīgajā periodā pagājušajā gadā. Šis rādītājs, ko publiskojusi Latvijas Banka, liecina par būtiskām pārmaiņām finanšu nozarē, kuru izpratne prasa rūpīgu analīzi un skaidru skatījumu uz galvenajiem faktoriem.
Galvenie faktori, kas ietekmē peļņu
Viens no galvenajiem iemesliem banku peļņas kritumam ir tīro procentu ienākumu samazināšanās. Tas tieši saistīts ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu pakāpeniski samazināt procentu likmes. 2025. gada jūnijā notikusī likmju pazemināšana, piemēram, noguldījumu iespējas uz nakti likmei samazinoties līdz 2%, tieši ietekmē banku ienākumus no procentu starpības – to pamata darbības stūrakmens. Šī tendence nav tikai lokāla, bet atspoguļo plašākas Eiropas monetārās politikas izmaiņas, kas neizbēgami atsaucas arī uz Latvijas finanšu tirgu. Papildus tam bankām nākas saskarties ar pieaugošiem administratīvajiem izdevumiem, ko veicina tā dēvētās solidaritātes iemaksas. Piemēram, viena no lielākajām bankām Latvijā pirmajā pusgadā solidaritātes iemaksām novirzījusi 36 miljonus eiro, kas būtiski ietekmē kopējo rentabilitāti un rada papildu finansiālo slogu.
Aktīvu pieaugums un kredītportfeļa izaugsme – stabilitātes pazīmes
Neskatoties uz peļņas kritumu, Latvijas monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma uz 2025. gada 30. septembri sasniegusi 30,426 miljardus eiro. Tas ir par 6,7% jeb 1,92 miljardiem eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Šis aktīvu pieaugums signalizē par finanšu sektora noturību un spēju piesaistīt jaunus resursus, pat krīzes apstākļos. Vēl jo vairāk iepriecinoši ir dati par rezidentiem izsniegto kredītu atlikumu, kas septembra beigās sasniedzis 15,393 miljardus eiro, demonstrējot 9,3% pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Šis kredītu pieaugums ir plašs un aptver gan kredītus eiro, gan arī nelielā mērā ārvalstu valūtā izsniegtos kredītus. Tas norāda uz aktīvu ekonomikas attīstību un pieaugošu pieprasījumu pēc finansējuma gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem, apliecinot sektora stabilitāti un potenciālu nākotnē. Patērētāju un uzņēmumu uzticība finanšu sistēmai ir svarīgs faktors, kas veicina gan noguldījumu, gan kredītu apjoma pieaugumu.
Noguldījumu tendences un tirgus dinamika
No rezidentiem piesaistīto noguldījumu atlikums 2025. gada septembra beigās bija 20,179 miljardi eiro, kas ir par 9,6% vairāk nekā pirms gada. Starp šiem noguldījumiem eiro veidoja 18,889 miljardus eiro, bet ārvalstu valūtās – 1,29 miljardus eiro. Šī stabilā noguldījumu bāze nodrošina finanšu iestādēm nepieciešamo likviditāti un ļauj turpināt kreditēšanas darbības, pat ja procentu likmes ir zemākas. Lai gan banku peļņas maržas ir samazinājušās, kopējais darījumu apjoms un piesaistīto līdzekļu apjoms turpina augt, kas ir pozitīva zīme tautsaimniecības attīstībai. Lai gan finanšu iestāžu peļņas kritums varētu radīt bažas, svarīgi ir saskatīt plašāku ainu. Aktīvu un noguldījumu pieaugums, kā arī kredītportfeļa izaugsme liecina par spēcīgu un noturīgu finanšu sistēmu, kas spēj pielāgoties mainīgajiem ekonomikas apstākļiem un turpināt atbalstīt Latvijas tautsaimniecību.
Nākotnes perspektīvas un izaicinājumi
Neskatoties uz pašreizējiem izaicinājumiem, finanšu sektora nākotnes perspektīvas ir saistītas ar ekonomikas kopējo attīstību un monetārās politikas tālākajām izmaiņām. Samazinoties procentu likmēm, bankām būs jāmeklē jauni ienākumu avoti un jāpilnveido savi pakalpojumi, lai saglabātu konkurētspēju. Iespējamais risinājums varētu būt digitālo pakalpojumu attīstība, investīciju konsultācijas un citi pakalpojumi, kas sniedz pievienoto vērtību klientiem. Latvijas Banka turpina uzraudzīt finanšu sektora stabilitāti un sniegt ieteikumus politikas veidotājiem, lai nodrošinātu ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību. Turpmākajos gados sagaidāms, ka globālās ekonomikas vide pakāpeniski uzlabosies, kas pozitīvi ietekmēs arī Latvijas tautsaimniecību. Zemo procentu likmju vide eirozonā varētu stiprināt patēriņu un nekustamā īpašuma tirgu, savukārt ES fondu investīciju pieaugums un veiktās reformas konkurētspējas stiprināšanā dos papildu grūdienu ekonomikas izaugsmei.