Kā vēstīts, 2024. gada marta beigās Ģenerālprokuratūra sāka un nodeva Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) izmeklēšanai kriminālprocesu par iespējamu izšķērdēšanu lielā apmērā saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu bijušā premjera komandējumos. Vēlāk lietu pārņēma prokuratūra.
Savukārt Valsts kontrole savā revīzijā norādīja uz būtiski lielākiem nepamatotiem tēriņiem, nekā tos apsūdzībā norādījusi prokuratūra. Valsts kontroles revidentu skatījumā, nelikumīga un neekonomiska rīcība, organizējot Kariņa speciālos lidojumus, Latvijas un Eiropas Savienības Padomes budžetiem kopumā radījusi ap 545 000 eiro nepamatotus izdevumus.
Kā norādīja Valsts kontrole, revīzijas laikā iegūtā informācija liecina, ka lēmumu pieņemšanā un īstenošanā par speciālo lidojumu izmantošanu ārvalstu komandējumos faktiski bija iesaistīts gan tā brīža Ministru prezidents Kariņš, gan viņa tiešā pakļautībā esošais Ministru prezidenta birojs un Valsts kanceleja. Premjera biroju tolaik vadīja tagadējais Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks (JV), bet Valsts kanceleju vadīja Citskovskis.
Sākotnēji saistībā ar Kariņa lidojumu skandālu no amata uz laiku tika atstādināts Citskovskis. Vēlāk Citskovskis darbu VK pameta.
Tāpat vēstīts, ka pēc trauksmes cēlēja ziņojuma Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Aigars Strupišs šopavasar ierosināja pārbaudi, vai ir pamats toreizējā ģenerālprokurora Stukāna atlaišanai. Ziņojumu bija rakstījusi Kariņa lidojumu lietas bijusī uzraugošā prokurore Viorika Jirgena. Kā vēstīja žurnāls “Ir”, Jirgena tika cēlusi trauksmi par to, ka Stukāns uzstājis uz apsūdzības celšanu cilvēkam, kura saukšanai pie kriminālatbildības viņa nesaskatīja juridisku pamatu.
AT plēnums, izvērtējot pārbaudes rezultātus, nesaskatīja pamatu atlaist no amata Stukānu. Stukāns šovasar nesekmīgi kandidēja uz vēl vienu termiņu ģenerālprokurora amatā, taču ir pieteicies atkārtotajā konkursā.