Trešdien, 29. oktobrī, Saeimas Ārlietu komisijā atbalstu neguva “Jaunās vienotības” (JV) frakcijas deputātu priekšlikums pēc budžeta pieņemšanas visu politisko spēku vidū atkārtoti diskutēt par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijas.
Šodien Ārlietu komisija galīgajā lasījumā skata likumprojektu, kuru pieņemot, Latvija izstātos no pretvardarbības konvencijas.
Diskusijas izvērsās par JV frakcijas vadītāja Edmunda Jurēvica priekšlikumu konvencijas denonsēšanas likumā noteikt, ka Ārlietu ministrija var iesniegt Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu par konvencijas denonsēšanu, kad ir saņemts atzinums no valsts drošības iestādēm, ka konvencijas denonsēšanas procesā nav konstatējami Krievijas dezinformācijas kampaņas elementi.
Komisijas sēdē Jurēvics pauda pārliecību, ka Krievija gadiem īsteno propagandu pret šo konvenciju, padarot šo dokumentu par to, kas tas nav. Viņš uzsvēra, ka Krievija joprojām šo konvenciju izmanto, lai šķeltu Eiropas Savienību.
Opozīcijas deputāts Edvards Smiltēns (AS) kritizēja šādu priekšlikumu, vaicājot, vai šādi politiskajā cīņā mēģināts iesaistīt “specdienestus”, kuri jau tagad ir noslogoti, sargājot valsts drošību. “Vai mūsu specdienestu iesaiste politiskajās spēlēs ir adekvāts solis no premjera partijas puses?” pauda Smiltēns. Jurēvics piebilda, ka valsts drošības iestādēm nevajadzētu dot papildu slodzi, bet situācijā, kad tiek apdraudēta valsts reputācija, diemžēl ir jālūdz monitorēt kremļa naratīvu ietekmi.
Ārlietu komisijas vadītāja Ināra Mūrniece (NA) atgādināja, ka viņas pārstāvētais politiskais spēks “Nacionālā apvienība” (NA) jau tad, kad sākās diskusijas par konvencijas parakstīšanu, paziņoja savu politisko pozīciju – NA neatbalsta šo konvenciju. “Šī pozīcija ir zināma. Ko jūs gribat noskaidrot, dodot uzdevumus drošības dienestiem?” interesējās politiķe.
Tāpat Mūrniece interesējās, vai JV un premjerministre Evika Siliņa (JV) ir izmantojusi iespēju, lai pārrunātu jautājumu par konvenciju plašākā lokā. Jurēvics norādīja, ka viņš personīgi un arī Siliņa būtu gatavi vēlreiz sēsties pie sarunu galda par konvenciju, ja visas Saeimā pārstāvētās frakcijas atbalstītu priekšlikumu “iepauzēt” ar lēmumu denonsēt konvenciju. Viņš rosināja disksusijas turpināt pēc 2026. gada budžeta pieņemšanas – decembra vidū.
Arī deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) aicināja atgriezties “faktos balstītā sarunā”, norādot, ka piecu “valstisko” frakciju politiskajiem spēkiem būtu jāatgriežas pie sarunu galda.
Mūrniece norādīja, ka Jurēvica priekšlikums par drošības dienestu pārbaudi “saasina situāciju” un neveicina diskusiju. “Tas ir ārkārtīgi jūtīgs jautājums, jo parlaments to uztver kā valdošās partijas vēlmi iesaistīt drošības dienestus un uztver to kā vēlmi vērsties pret politiskajiem oponentiem,” skaidroja komisijas vadītāja.
Savukārt Smiltēns aicināja Jurēvicu “nekrist kaunā” un atsaukt savu priekšlikumu. Viņš norādīja, ka JV ir tieši atbildīga par to, kāpēc deputāti šodien šeit sēž, jo savulaik, veidojot Siliņas valdību, tika “nopirktas balsis” Valsts prezidenta vēlēšanās.
“Tas ir iemesls, kāpec mēs šeit sēžam. Šobrīd nav diskusija par Stambulas konvenciju un vardarbību pret sievietēm, bet par šīs valdības eksistenci,” skaidroja Smiltēns.
Jurēvics atzina, ka viņš ir “gatavs iet uz kompromisiem”, ja Saeima tomēr rīt vēl neskatīs likumu par Latvijas izstāšanos no konvencijas. Viņš piedāvāja izveidot frakciju vadītāju padomi un meklēt risinājumus, kā neizstāties no konvencijas.
“Ja Ārlietu komisija lemtu, ka izņemam šo jautājumu no darba kārtības un atliekam uz decembra otro nedēļu, es atsaukšu savu priekšlikumu,” sacīja politiķis.
Viņš neatbildēja uz Mūrnieces jautājumu, vai Jurēvics savu priekšlikumu atsauks tikai un vienīgi šādā gadījumā. “Ja jūs šo priekšlikumu neatsaucat, ejam tālāk ar likumprojektu,” sacīja komisijas vadītāja.
Kalniņa-Lukaševica piebilda, ka “kompromiss ir uzlikt uz galda” un aicināja visus “atvilkt elpu un apsēsties pie galda”.
Jurēvics priekšlikumu neatsauca, bet komisija ar balsojumu to noraidīja.
Minēto priekšlikumu neatbalstīja nedz Valsts drošības dienests, nedz Satversmes aizsardzības birojs.
*Šis saturs ir daļa no maksas partnerības ar “Google”
Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit