Savukārt bērnu onkoloģijā plānots paplašināt ārstēšanas metodes un zāļu pieejamību, ieviest klīniskos ceļus primārajā aprūpē “sarkanā karoga” simptomu atpazīšanai un attīstīt precīzijas medicīnas risinājumus.
Sēdes dalībnieki vaicāja, vai Mātes un bērna veselības plāna pasākumi ietekmēs zobārstniecības pakalpojumu pieejamību bērniem, sevišķi reģionos.
Janka skaidroja, ka problēma nav saistīta ar finansēm, bet gan pamatā rodas tāpēc, ka zobārsti nereti neizvēlas strādāt ar bērniem, jo zobārstniecībā darbs ar bērniem ir sarežģīts.
Kā vēstīts, VM Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāns paredz panākt uzlabojumus mātes un bērna veselībā, īstenojot veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus, kā arī nodrošinot laikus sniegtu, uz pacientu orientētu veselības aprūpi.
Plānā noteikti vairāki rīcības virzieni – primārā un sekundārā slimību profilakse, slimību diagnostika un ārstēšana, bērnu veselības aprūpes pilnveide, kā arī grūtnieces, dzemdētājas un nedēļnieces veselības aprūpe un jaundzimušo aprūpe.
Sekojot šim plānam, VM līdz 2027. gadam cer samazināt māšu mirstības rādītājus līdz vidējiem rādītājiem Eiropā, samazināt perinatālās mirstības rādītājus zem 5 no 1000 dzīvi un nedzīvi dzimušajiem.
Tāpat plānots samazināt zīdaiņu mirstību līdz diviem no 1000 dzīvi dzimušiem, tostarp samazināt bērnu līdz piecu gadu vecumam mirstības radītāju zem 50 uz 100 000 iedzīvotāju.
Tostarp 2027. gadā paredzēts samazināt nepilngadīgo grūtnieču skaitu līdz 0,5% no visām uzskaitē esošajām grūtniecēm un samazināt mākslīgi veikto abortu skaitu nepilngadīgām grūtniecēm līdz 300 uz 1000 dzīvi dzimušajiem.
VM apkopotie dati liecina, ka 2023. gadā reģistrētas 14 270 dzemdības. Sadalījumā pa vecuma grupām visvairāk dzemdētāju – 34% – bija vecuma grupā no 30 līdz 34 gadiem. Dinamikā vērojams, ka samazinās gados jaunāku dzemdētāju īpatsvars, attiecīgi pieaugot gados vecāku dzemdētāju īpatsvaram.
Pasākumiem, kas paredzēti atbalstam ģimenēm ar bērniem, 2026. gadā iecerēts papildu finansējums 94 miljonu eiro apmērā.