Svinīga atmosfēra un virtuozas izpildījums
Pagājušās nedēļas nogalē, 25. oktobrī, Rundāles pils majestātiskās sienas atdzīvojās franču mūzikas elegantajās skaņās. Liepājas Simfoniskais orķestris diriģenta Gunta Kuzmas vadībā sniedza neaizmirstamu koncertu, atskaņojot franču klasikas šedevrus, kas aizrauj ar savu izsmalcinātību un dziļumu. Pasākums, kas norisinājās orķestra koncertu sērijā “Liepājas skaņas Rundāles pilī”, pulcēja klausītājus, kuri alkst pēc augstvērtīga muzikālā baudījuma greznā vēsturiskā vidē.
Atspoguļojot franču muzikālās domas daudzveidību
Koncerta programma bija rūpīgi veidota, lai atklātu franču mūzikas bagātību un daudzpusību. Skatītāji tika iepazīstināti ar Gabriela Forē simfonisko svītu “Peleass un Melizande”, kas klausītājus aizveda noslēpumainā romantisma ceļojumā. Darbs, kas sākotnēji tapis kā mūzika Morisa Māterlinka lugai, vēlāk ieguva arī savu koncertversiju, demonstrējot Forē meistarību ne tikai dramatiskajā, bet arī simfoniskajā žanrā. Svītas daļa, Sicīliešu deja, ir īpaši izceļama, jo tā pirmsākumos nākusi no komponista nepabeigtas partitūras citam darbam. Forē spēja radoši pārstrādāt un integrēt jau esošus muzikālos motīvus savos jaunajos opusos, padarot viņa daiļradi īpaši interesantu un unikālu. Komponista daiļradē bieži vien vērojama tendence izmantot mūziku, kas rakstīta nepabeigtajiem vai pat mazāk veiksmīgajiem projektiem, piešķirot tiem jaunu dzīvību un nozīmi. Vēlāk Forē mūzika no “Peleasa un Melizandes” tika adaptēta dziesmu ciklā “Ievas dziesma”, apliecinot viņa daudzpusību un spēju radīt skaistumu dažādos formātos.
Īpašu sajūsmu un sajūsmu izraisīja Žaka Ibēra Flautas koncerts, kurā solistes lomā spoži sevi pieteica flautiste Egija Sproģe. Viņas virtuozais sniegums un dziļā izjūta pret Ibēra mūziku pilnībā atklāja šī skaņdarba rotaļīgo un krāsaino raksturu. Ibēra Flautas koncerts, kas sarakstīts 1934. gadā, ir viens no ievērojamākajiem darbiem flautas koncertu literatūrā, un tas ir zināms ar savu dzīvesprieku un tehnisko meistarību. Koncerts ir izturējis laika pārbaudi, kļūstot par stabilu daļu no daudzu flautistu repertuāra, un to ir atskaņojuši tādi izcili interpreti kā Emmanuel Pahud un Wolfgang Schulz. Šī darba virtuozitāte un izpildījuma prasmes padara to par patiesu izaicinājumu, bet vienlaikus arī par brīnišķīgu iespēju demonstrēt flautas kā solo instrumenta daudzveidību un krāšņumu.
Koncertu noslēdza Žorža Bizē jaunības aizrautības caurstrāvotā simfonija, kas savaldzināja ar savu dzirkstošo vitalitāti un melodisko bagātību. Bizē mūzika, kas apvieno smalku melodismu, emocionālu dziļumu un dramatiskās izteiksmes spēku, vienmēr spēj aizraut klausītāju sirdis. Lai gan Bizē dzīvē bieži vien saskārās ar neveiksmēm un neatsaucību, viņa daiļrade, īpaši opera “Karmena”, pēc viņa nāves ieguva plašu atzinību un popularitāti. Šī simfonija ir apliecinājums Bizē spožajam talantam un viņa spējai radīt mūziku, kas piepildīta ar dzīvesprieku un kaisli.
Nākotnes muzikālie notikumi
Liepājas Simfoniskā orķestra koncertu sērija Rundāles pilī turpināsies. Jau 13. decembrī klausītāji varēs baudīt barokālu muzikālo baudījumu kopā ar senās mūzikas ansambli “Sonore antiqua” un operdziedātāju Guntu Gelgoti. Savukārt novembris solās būt īpaši bagāts ar muzikāliem notikumiem. Jau 7. un 8. novembrī Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars” aicina uz Arnolda Šēnberga monumentālo oratoriju “Gurres dziesmas”, kas apvienos vairāk nekā 250 profesionālu mūziķu – solistus, lielu jaukto kori, trīs vīru korus un grandiozu orķestri. Šis pasākums ir desmitgades svinību kulminācija un vienu no orķestra sen lolotajiem sapņiem. 17. novembrī orķestris piedalīsies Latvijas dzimšanas dienas svinību programmā, atskaņojot Jāņa Šipkēvica un Reiņa Sējāna veidoto projektu “Ieklausies dvēseļu putenī”, kas būs unikāla iespēja dzirdēt šīs tautā iemīļotās dziesmas dzīvajā izpildījumā. Tas ir apliecinājums latviešu sirdij nozīmīgām dziesmām, kas cauri laikiem skanējušas teju katrā mājā. Vēlāk novembrī orķestris turpinās savu koncerttūri ar aizraujošām programmām Cēsīs (21.11.), Rēzeknē (22.11.) un Jelgavā (28.11.), piedāvājot klausītājiem baudīt gan latviešu, gan pasaules klasikas skaņdarbus.
Koncertu atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Liepājas pilsēta un LSEZ SIA “Terrabalt”. Biļetes uz pasākumiem pieejamas “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās un tiešsaistē.