Finanšu ministrijas brīdinājums Valkas novadam

Finanšu ministrija (FM) ir nosūtījusi stingru brīdinājumu Valkas novada pašvaldībai, aicinot nekavējoties sakārtot finanšu vadību un radikāli mainīt pieeju budžeta plānošanai. Galvenais iemesls šai steidzīgajai rīcībai ir pieaugošie maksājumu kavējumi, nemaksātie nodokļu parādi un kopējā budžeta nelīdzsvarotība, kas rada nopietnas bažas par pašvaldības finansiālo stabilitāti. FM ir lūgusi Valsts kontroli veikt ārkārtas revīziju, lai iegūtu pilnīgu un skaidru priekšstatu par pašvaldības finanšu situāciju un līdzekļu izlietojumu.

Sāpīgā realitāte: parādi un maksājumu kavējumi

Situācija Valkas novadā ir kļuvusi satraucoša. Finanšu ministrijas analīze liecina, ka kopš 2025. gada jūnija pašvaldībai atkārtoti ir radušies ilgstoši kavēti maksājumi, īpaši par siltumenerģijas pakalpojumiem. Saskaņā ar datiem uz šī gada septembra beigām, kopējā kavēto maksājumu summa pārsniedza 530 000 eiro. No šīs summas vairāk nekā 325 000 eiro bija nodokļu parāds, bet ap 150 000 eiro – parādi par siltumapgādi. Kopējie pašvaldības debitoru parādi sasniedz pat vairāk nekā vienu miljonu eiro, no kuriem ievērojama daļa ir uzkrājumi šaubīgajiem debitoriem, radot papildu nenoteiktību.

Iemesli un sekas: mantotās problēmas un administratīvais slogs

Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis atzinis, ka pašvaldības budžeta situācija ir saspringta un problēmas ir mantotas no iepriekšējiem gadiem. Viņš norādījis uz administratīvi teritoriālās reformas sekām un iepriekšējās vadības, kā arī iepirkumu politikas problēmām. Viena no specifiskām problēmām ir saistīta ar pašvaldības kapitālsabiedrības SIA “Valkas Namsaimnieks” funkcijām. Lai gan šāda sabiedrība pastāv, pašvaldība pati nodrošina siltumapgādes pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem, iekasējot maksājumus un norēķinoties ar pakalpojuma sniedzēju. Šāda pieeja rada papildu finansiālu slogu pašvaldības budžetam un palielina riskus tās maksātspējai. Tāpat tiek minēts, ka vairāk nekā 1000 Igaunijā deklarēti Valkas novada iedzīvotāji, kuri izmanto pakalpojumus Latvijā, rada pašvaldībai zaudējumus līdz pat pusmiljonam eiro gadā. Novada vadība pauž bažas, ka FM ierēdņu izpratne par finanšu situācijas rašanās iemesliem ir nepietiekama, un publiskajā telpā izskan nepamatoti apgalvojumi.

FM prasības un turpmākie soļi

Finanšu ministrija uzsver, ka pašvaldībai ir būtiski turpināt darbu pie izdevumu efektivizācijas un nodrošināt finanšu stabilitāti ilgtermiņā. Tāpat nepieciešams izvērtēt grozījumus izdevumu samazinājuma plānā, iekļaujot jaunus pasākumus, par ko FM rīcībā informācija nav. Ja pašvaldība nespēs norēķināties ar kreditoriem un neradīs ilgtermiņa risinājumus budžeta sabalansēšanai, FM aicina Valkas novada domi izvērtēt situāciju, kas varētu liecināt par finanšu stabilizācijas procesa nepieciešamību atbilstoši likumam. Vienlaikus FM ir lūgusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) izvērtēt, vai Valkas novada pašvaldībā atbilstoši likumam tiek nodrošināti iedzīvotājiem nepieciešamie siltumapgādes un komunālie pakalpojumi. Ministrs Raimonds Čudars, komentējot situāciju, ir norādījis, ka gadījumā, ja pašvaldība ilgstoši nespēs tikt galā ar budžetu, varētu apsvērt novada pievienošanu kādam blakus esošajam novadam. Pašlaik gan VARAM nav saņēmusi skaidrojumu no Valkas novada pašvaldības par situācijas risinājumu.

Novada vadības atbilde un nākotnes perspektīvas

Domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis apgalvo, ka Valkas novadam ir plāns, kā līdz gada beigām tikt galā ar kavētajiem maksājumiem, un tam papildu nauda netiek prasīta. Viņš uzsver, ka problēmas ir mantotas un nav novērstas iepriekšējos gados. Tomēr Krauklis atzīst, ka nākamajam gadam nepieciešams papildu finansējums, kas netiek paredzēts. Viņš pauž bažas, ka bez papildu līdzekļiem nebūs iespējams nodrošināt pakalpojumu līmeni šā gada līmenī un izveidot nākamā gada budžetu. Lai gan par siltumapgādes tarifiem iedzīvotājiem nav jāuztraucas, iespējamas problēmas var rasties ceļu uzturēšanā. Valkas novada pašvaldība uzsver, ka ilgtermiņa finansiālā līdzsvara nodrošināšana ir kopīgs valsts un pašvaldību uzdevums, īpaši reģionos ar demogrāfijas un ienākumu bāzes izaicinājumiem.