“Gaidījām grūtu spēli, un man pašam tā bija ļoti personiska. Man šī spēle nozīmēja ļoti daudz, un domāju, ka uz visiem jautājumiem atbildēju laukumā. Prieks par komandu, prieks par komandas biedriem, prieks par treneriem, paldies līdzjutējiem. Nākamgad spēlēsim Eirokausos!” pēc uzvaras pār “Riga” LTV intervijā sacīja 23 gadus vecais daugavpilietis. Sezonas pirmajā pusē viņš “Riga” rindās Virslīgā 17 spēlēs tika pie 2+1, taču aizvadīja tikai piecus pilnus puslaikus un tikai vienā spēlē spēlēja ilgāk par puslaiku. Turpretī “Audā” viņš atkal spēlē 80 un 90 minūtes, ir atplaucis un kļuvis par neapšaubāmi komandas vadošo spēlētāju, kurš vakar bija motivēts vēl īpašāk nekā citos mačos.


Eduards Dašķevičs svin uzvaras vārtu guvumu 77. minūtē. Foto: LFF

“Domāju, ka jūs nevarat pat iedomāties, ko pārdzīvoju sezonas pirmajā pusē “Riga” rindās. Negribu pārāk daudz par to runāt, jo tas man bija ļoti sarežģīts brīdis. Šī spēle man nozīmēja ļoti, ļoti daudz. Centos motivēt visus spēlētājus, jo mums Virslīgā iet ļoti grūti, bet zinājām, ka fināls ir tikai viena spēle un viss ir iespējams – mēs tomēr spēlējām nevis pret “Barcelona”, bet gan “Riga”, kurai nupat bija 0:0 pret Tukumu. Ticēju līdz galam, un arī komandas biedri ticēja līdz galam,” teica Briseles “Anderlecht” jaunatnes sistēmā spēlējušais Dašķevičs, kuram “Audā” 10 spēlēs ir 4+2.

Līdz ar treneru maiņu un neoficiālā, bet faktiskā franču galvenā trenera Didjē Dzaneti ierašanos kreilis Dašķevičs no kreisās malas ir pārbīdīts uz labo flangu. Visdrīzāk ar nodomu, lai varētu iet vidū un sist vai piespēlēt ar stipro kreiso kāju, bet uzvaras vārtus kausa finālā viņš guva tieši ar labo kāju. LTV intervijā viņš epizodei varēja iet cauri jau video formātā: “Momentu vairs pat neatceros. Lūk, atņēmām bumbu, nokļuvu viens pret vienu pret Jurkovski. Pirms tam bija epizode, kurā aizgāju uz kreiso kāju, un domāju, ka ir kaut kas jāpamaina un jāiet uz labo, jo ticu arī savai labajai kājai. Manas svinības, emocijas…Esmu spēlējis Vemblijā un 45 tūkstošu stadionā Turcijā [Konjā], bet tieši šī bija vissvarīgākā un vislielākā spēle manā dzīvē. Tādēļ arī tādas emocijas.”


Eduards Dašķevičs ar savu sezonas pirmās puses treneri Adriānu Guļu. Foto: LFF

Līdz ar Latvijas kausu “Auda” nopelnīja Eirokausu pēdējo ceļazīmi, kuru “Riga” uzvaras gadījumā caur līgu visdrīzāk būtu ieguvusi Dašķeviča dzimtā pilsēta Daugavpils. Turklāt kausa finālistei pienākas galvenā Konferences līgas ceļazīme jeb ar otro kārtu, ja UEFA nemainīs ierasto formātu, sāks tieši “Auda”, nevis vicečempione RFS. “Ko mums nozīmē Eirokausu ceļazīmes iegūšana? Vadība, pirmkārt, par to laikam nopelnīs kaut kādu naudu (iesmejas). Es nezinu, kāda būs mana nākotne – vai tā būs “Audā” vai arī “Riga”, to vēl nezinu. Ja mana nākotne būs “Audā”, tad arī man šī ceļazīme nozīmēs daudz, jo gribu spēlēt Eirokausos.”

Latvijas izlasē Dašķevičs ir aizvadījis 22 spēles. Šajā ciklā viņš ir piedalījies piecās no septiņām atlase spēlēm un septembrī Albānijā (0:1) jau pēc kluba maiņas arī devās pamatsastāvā.