Uz jautājumu, vai šajā priekšvēlēšanu gadā valdošā koalīcija ir sašķeltāka vai saliedētāka nekā sākumā, Siliņa atbildēja, ka nevēlas to saukt par sašķeltību, taču jāņem vērā, ka “šis ir budžeta apstiprināšanas gads, kurš ir pēdējais pirms Saeimas vēlēšanām, kad partijas kļūst vairāk domājošas par savām politiskajām prioritātēm, ne tik daudz par visu kopējo valdības tēlu”.
Premjere paredz, ka nākamā gada valsts budžeta projekts tiks “raustīts” uz dažādām pusēm, taču viņa brīdināja, ka ir atlikušas pavisam minimālas iespējas vēl kaut ko tajā samazināt.
Vienīgā iespēja vēl samazināt kādus izdevumus [ir] tikai publiskajā pārvaldē, tai skaitā arī tad būs jāskatās gan kapitālsabiedrībās, gan pašvaldībās,” norādīja Siliņa.
Kā ziņots, nākamā gada valsts budžetā valdība kā prioritātes noteikusi drošību, atbalstu ģimenēm ar bērniem un izglītību. Šiem virzieniem plānots papildu finansējums 565,5 miljonu eiro apmērā, paredz valdības pirmdien atbalstītais Finanšu ministrijas (FM) informatīvais ziņojums “Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028.gadam”.
FM informē, ka no tā drošībai paredzēti 320,3 miljoni eiro, izglītībai – 45 miljoni eiro, ģimeņu ar bērniem atbalstam – 94,8 miljoni eiro, bet citiem pasākumiem – vēl 105,4 miljoni eiro. Lielākā daļa no papildu finansējuma valdības noteiktajām prioritātēm tiks nodrošināta, samazinot valsts budžeta izdevumus.