Krievijas karaspēks kopš gada sākuma veicis 75 000 triecienu Ukrainas infrastruktūrai, nacionālā telemaratona ēterā paziņoja iekšlietu ministrs Ihors Kļimenko.
“Kopš gada sākuma krievi veikuši 75 000 triecienu mūsu valsts infrastruktūrai, arī civilajai. Lielākā daļa – daudzstāvu ēkas, privātais sektors, slimnīcas, skolas, bērnudārzi,” sacīja ministrs.
Varasiestādes pēc triecieniem pastāvīgi maina drošības protokolus, norādīja Kļimenko.
“Mēs darām visu, lai nodrošinātu, ka tie dienesti, kas ierodas – mediķi, policija, glābēji, komunālo dienestu darbinieki –, lai viņi laikus saņemtu informāciju par iespējamu atkārtotu apšaudi, lai mēs varētu saglabāt personālu,” sacīja ministrs.
Izveidotas arī papildu speciālistu vienības, kas strādā lielā augstumā. Pašlaik viņu skaits ir 500, līdz gada beigām glābēju skaitu plānots palielināt līdz 700.
“Mums ir arī īpašas glābšanas vienības ar nosaukumu “Delta”. Tie ir cilvēki, kas var strādāt ne tikai augstumā, bet arī zem ūdens un pazemē,” piebilda ministrs.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Kopš 2024. gada rudens Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu. 2025. gada vasarā Zelenskis pavēstīja, ka Ukrainas austrumos Krievijas armijā karo arī algotņi no Ķīnas un Pakistānas.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu