Kā aģentūru LETA informēja ministres padomniece Signe Znotiņa-Znota, trešdien un ceturtdien darba vizītē Francijā ārlietu ministre ar Baro pārrunāja divpusējo un ekonomisko sadarbību, Eiropas aizsardzības industrijas attīstību, Eiropas Savienības (ES) un NATO ārējās robežas stiprināšanu, atbalstu Ukrainai un spiedienu pret Krieviju, tostarp darbu pie nākamās sankciju kārtas, un ES aktualitātes – pasākumus pret migrantu instrumentalizāciju, ES daudzgadu budžeta prioritātes un ES paplašināšanās procesu.
Ministri pārrunāja arī transatlantiskās attiecības, sadarbību NATO un citos starptautiskajos formātos, kā arī Latvijas darba prioritātes ANO Drošības padomē 2026.-2027. gadā. Francija ir viena no piecām ANO Drošības padomes pastāvīgajām dalībvalstīm.
Ārlietu ministre pateikusies Francijai par sniegto atbalstu Ukrainai, tostarp līderību Labās gribas koalīcijā, un par nozīmīgo ieguldījumu NATO Austrumu flanga stiprināšanā – Francijas karavīru klātbūtni NATO daudznacionālajā brigādē Igaunijā, “Austrumu sardzē” Polijā un par regulāru dalību NATO gaisa telpas patrulēšanas misijā Baltijā. Viņa atzinīgi novērtēja Francijas dalību Latvijas un Lielbritānijas vadītājā Dronu koalīcijā.
Ārlietu ministri atzinuši, ka sankcijas strādā, tās negatīvi ietekmē Krievijas ekonomiku, un valstīm jāturpina kopīgie centieni visa veida spiediena izdarīšanai uz Krieviju – stiprināt sankcijas, novērst to apiešanu un koordinēti ar sabiedrotajiem vērsties pret “ēnu floti” un tās ekosistēmu, tostarp apdrošināšanas un apkopes kompānijām. “Uzsvēru, ka sankciju apiešana un Krievijas hibrīddraudi, tostarp migrācijas instrumentalizācija, rada papildu slogu Latvijai un drošības riskus visām ES valstīm,” teikusi Braže. Tādēļ Latvijai, sargājot ES un arī NATO ārējo robežu, ir svarīgi saņemt praktisku atbalstu un soldaritāti ES līmenī, tostarp nākamā ES daudzgadu budžeta kontekstā.