Izraēlas premjera Netanjahu pavēle: Sākas uzbrukums Gazas joslai

Otrdien, 28. oktobrī, Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu ir devis stingru pavēli Izraēlas armijai nekavējoties uzsākt militāru operāciju pret Gazas joslu. Šis dramatisko notikumu pavērsiens seko pēc intensīvām drošības apspriedēm, un tā mērķis ir atbildēt uz, Izraēlas ieskatā, palestīniešu teroristu grupējuma “Hamās” veikto pamiera vienošanās pārkāpumu.

Pamiera pārkāpums un atbildes reakcija

Netanjahu birojs oficiāli paziņoja, ka “pēc konsultācijām par drošības jautājumiem premjerministrs Netanjahu deva rīkojumu armijai nekavējoties veikt spēcīgus triecienus Gazas joslā”. Šī rīcība ir tieša atbilde uz apgalvojumiem, ka “Hamās” ir pārkāpis pamiera nosacījumus, kas tika panākti ar starpnieku, tostarp ASV, palīdzību oktobra sākumā.

Konflikta dzirksteli ir aizdedzis incidents, kurā Izraēlas amatpersonas ziņoja par Izraēlas karavīru apšaudīšanu Gazas dienvidos. “Hamās” gan noliedza savu iesaisti šajā apšaudē. Papildu spriedzi radīja arī “Hamās” paziņojums par pagaidu atlikšanu ķīlnieku mirstīgo atlieku atdošanu Izraēlai. Izraēla iepriekš bija saņēmusi viena ķīlnieka mirstīgās atliekas, ko uzskatīja par acīmredzamu pamiera vienošanās pārkāpumu.

Izraēlas aizsardzības ministrs Izraels Kacs stingri brīdinājis, ka “Hamās” samaksās “smagu cenu par uzbrukumiem Izraēlas karavīriem Gazas joslā un par vienošanās par mirušo ķīlnieku atgriešanu pārkāpšanu”.

Starptautiskā reakcija un situācijas sarežģītība

Pirms militārās operācijas sākšanas Izraēla informējusi par saviem nodomiem ASV, ko apstiprinājušas divas ASV amatpersonas. ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss, lai gan paudis pārliecību, ka pamiera vienošanās spēs noturēties, ir atzinis, ka notiek atsevišķas sadursmes. Šī situācija norisinās sarežģītā reģionālā kontekstā, kurā jau kopš 2023. gada 7. oktobra turpinās plašāks Izraēlas—Hamās karš. Šis konflikts ir radījis postošas sekas, ANO dati liecina, ka aptuveni 84% Gazas joslas teritorijas ir pārvērsti drupās.

ASV armija, ar Izraēlas piekrišanu, ir sākusi izmantot dronus, lai uzraudzītu pamiera ievērošanu Gazas joslā, atbalstot ASV koordinācijas centru dienvidos, kas rūpējas par humānās palīdzības vajadzībām un pamiera uzraudzību. Tomēr ASV valdības avoti ir pauduši šaubas par Izraēlas spēju pilnībā ievērot visas vienošanās, lai uzturētu trauslo pamieru.

Vēsturiskais konteksts un turpmākās perspektīvas

Šis notikums ir daļa no plašāka, gadiem ilga konflikta, kas radījis dziļu humanitāro krīzi un milzīgus infrastruktūras postījumus Gazas joslā. Lai gan starptautiskā sabiedrība, tostarp ASV un citas valstis, aktīvi cenšas veicināt mieru un stabilitāti reģionā, notikumu attīstība liecina par pastāvīgu spriedzi un izaicinājumiem ceļā uz ilgstošu mieru. ASV prezidents Donalds Tramps iepriekš ir brīdinājis “Hamas”, ka “tiktu iznīcināti”, ja tiktu pārkāpts pamiera līgums ar Izraēlu.

Situācija Gazas joslā ir ārkārtīgi smaga, un katra diena rada jaunus izaicinājumus un bēdas. Turpmākā attīstība ir cieši saistīta ar dialogu, diplomātiju un visu iesaistīto pušu apņemšanos ievērot vienošanās nosacījumus, lai novērstu turpmāku konflikta eskalāciju un virzītos uz stabilāku nākotni reģionā.