Rīt aprit gads kopš traģēdijas Serbijas ziemeļos esošajā Novisadā. Sabrūkot nojumei dzelzceļa stacijā, dzīvību zaudēja 16 cilvēki. Nelaimes cēloņos saskatāmas zināmas līdzības ar Zolitūdes traģēdiju. Nerimstošo protestu vilnis, kura priekšgalā ir studenti, veicinājis pārmaiņas sabiedrības attieksmē pret valdību. Valdības pieeja, reaģējot uz šo kustību, aizvadītā gada laikā ir mainījusies. Izšķiroša loma tam, vai valstī varētu notikt kādas pārmaiņas, varētu būt nākamajām vēlēšanām.
Serbijā gadu pēc traģēdijas Novisadā mainījusies sabiedrības attieksme pret varu
Jau gadu Novisadas traģēdijas upuru piemiņai protestētāji rīko ceturtdaļstundu ilgu klusuma brīdi. Tā ilgums – godinot katru no 16 dzīvību zaudējušajiem cilvēkiem. Sestdien Novisadā notiks piemiņas pasākums, kura dalībnieku skaits būs mērāms tūkstošos. Simtiem studentu aizvadītajās dienās no dažādām Serbijas pilsētām ar kājām vai uz velosipēdiem mēro ceļu uz Novisadu. Atbalstītāju, kas viņus pavada, netrūkst.
Latvijas Radio uzrunātie politikas eksperti atzīst, ka pati traģēdija un no tās izrietošie pret korupciju un valdību vērstie protesti ir būtiski izmainījuši Serbiju.
Belgradas Universitātes Filozofijas un sociālās teorijas institūta pētnieks Vujo Iličs uzsver, ka valstī ir notikušas lielas sociālās pārmaiņas:
“Es domāju, kas notika, ir tas, ka daudzi cilvēki ir sapratuši, – atbildības trūkuma un plašas sistemātiskas korupcijas sekas ir nāvējošas. Pēdējo 10 vai 15 gadu laikā bija dažādi notikumi ar līdzīgu vēstījumi. Manuprāt, šis ir atbalsojies daudzos cilvēkos. Varbūt šīs pārmaiņas nebūtu notikušas, ja nebūtu studentu kustības un [tās] neatlaidīgas prasības par to, ka ir jābūt kādai atbildībai par šo traģēdiju.”
Domnīcas “Eiropas ārlietu padome” pētniece Enģeluše Morina atzīmē, ka protesti notiek arī reģionos, kur vairākums atbalsta prezidenta Aleksandra Vučiča pārstāvēto valdošo Serbijas Progresīvo partiju.
“Šajos novados bija uzskats, ka [Vučičs] lieliski dara savu darbu, un [cilvēki] viņa darīto atbalstīja. Tā kā viņam ir klientūras sistēma, viņš arī nodrošināja darba vietas. Šiem protestiem daudzās Serbijas daļās izdevās mainīt uztveri par to, kas patiesībā notiek un ko patiesībā piedāvā valdošā partija. Proti, likuma vara nedarbojas, kā nākas, citas valdības iestādes nedara savu darbu. Arī Novisadas gadījums, taču tiek minēti arī citi piemēri saistībā ar korupciju un noteikumu pārkāpšanu Serbijā,” pauž Morina.
Valdības reakcija uz protestiem ir bijusi dažāda. Saistībā ar traģēdijas izmeklēšanu aizvadītā gada laikā publicēta daļa dokumentu. Septembrī prokurori izvirzījuši apsūdzības 13 amatpersonām, tai skaitā bijušajam satiksmes ministram. Bez divām sāktajām izmeklēšanām Serbijā atsevišķu izmeklēšanu ir atvērusi arī Eiropas Prokuratūra saistībā ar iespējamu Eiropas Savienības līdzekļu izšķērdēšanu Novisadas dzelzceļa stacijas atjaunošanā.
Valdība ir mēģinājusi mazināt neapmierinātību, jauniešiem piedāvājot lētus aizdevumus mājokļu iegādei, bet augstskolām palielinot finansējumu. Tiesa, pēdējo mēnešu laikā amatpersonas ir pastiprinājušas retoriku protestētāju virzienā. Viņiem piebalso arī valdībai labvēlīgie mediji.
Turklāt kopš pavasara kārtības sargi ir asāk vērsušies pret protestu dalībniekiem. Lai arī valdība ir centusies aktivizēt savus atbalstītājus, kā norāda Vujo Iličs, sabiedrības atbalsts protestētājiem pēdējā gada laikā ir ļoti stabils:
“Studentu kustību atbalsta apmēram divas trešdaļas iedzīvotāju. [..] Tas būtiski nav mainījies. No citas puses, apmēram trešā daļa iestājas pret studentu kustību, blokādēm un tamlīdzīgi. Tie pārsvarā ir valdošās partijas atbalstītāji. [..] Pēdējā gada laikā cilvēki, kas parasti neiesaistās valsts politiskajā dzīvē, ir politiski mobilizējušies. Tas nenozīmē, ka viņi vēlēšanās balsos par A vai B sarakstu, bet viņi atbalsta studentu kustību.”
Viena no protestējošo studentu prasībām ir jaunu vēlēšanu izsludināšana. Studenti ir paziņojuši par saraksta veidošanu.
Viņi neplāno kandidēt, bet meklē kandidātus sabiedrības vidū. Pēdējās aptaujās studentu sarakstam ir izredzes iegūt augstu vēlētāju atbalstu. Taču prezidents Vučičs sola izsludināt jaunas vēlēšanas ne ātrāk kā nākamajā gadā.
Tālākā notikumu gaita būs atkarīga no vairākiem apstākļiem. Latvijas Radio uzrunātie eksperti norāda, ka nozīme var būt arī tam, kas notiks sestdien. Enģeluše Morina gan piekrīt apgalvojumam, ka šobrīd grūti paredzēt, vai protesti un ar Vučiča valdību saistītie skandāli ietekmēs iespējamas pārmaiņas Serbijā. Pētniece gan saglabā optimismu:
“Es esmu viena no tiem cilvēkiem, kas nepavisam neuzskata, ka Serbija turpinās izolēties. Manuprāt, cilvēki ir gudrāki. Viņi zina savu ģeogrāfisko novietojumu, un viņi zina, kam viņi ir piederīgi. Es domāju, lielākā daļa cilvēku vēlas redzēt iekļaušanos Rietumos, nevis būt tuvāk Krievijai vai Ķīnai. Taču to vajag saskatīt.”
Kā stāsta Morina, sabiedrība izjūt tuvību Krievijai pareizticības dēļ vai pēc tās atbalsta 90. gadu beigās, NATO militārās operācijas pret Dienvidslāviju laikā. Taču patiesībā cilvēki nevēlas pārcelties uz dzīvi tur, priekšroku dodot dzīvei Eiropā vai Amerikas Savienotajās Valstīs.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu