Pēc Saeimas lēmuma izstāties no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu jeb Stambulas konvencijas jau izskanējusi politiķu apņēmība izmantot visas iespējas, lai to nepieļautu. Taču līdz šim šāda precedenta, kad tiktu apstrīdēta starptautiska līguma denonsēšana, Latvijā vēl nav, LSM.lv atzina konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars. Tomēr noteikti atšķirsies viedokļi, vai likumu, kas paredz konvencijas denonsēšanu, var vai nevar nodot parakstu vākšanai, lai ierosinātu referendumu. Viņaprāt, to drīzāk nedrīkst darīt.
Satversmes 72. pants saka, ka Valsts prezidentam ir tiesības apturēt likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem un viņam likuma publicēšana ir jāaptur, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas deputātu.
Savukārt Satversmes 73. pants cita starpā paredz, ka tautas nobalsošanai nevar nodot līgumus ar ārvalstīm. Un šo pantu, pēc Pastara domām, var interpretēt dažādi.
“Es teiktu, ka nevar [nodot tautas nobalsošanai]. Lai gan Satversmes 73. pants konkrēti to tā nepasaka tieši,
jēga šim pantam ir viena – tauta netiek iesaistīta jautājumos par starptautiskajiem līgumiem. Bet šeit var vēl būt diskusijas juristu vidū par šo interpretāciju,” atzina Pastars.
Pastars vēl akcentēja – pašu līgumu nevar nodot parakstu vākšanai, tikai likumu par tā apstiprināšanu vai denonsēšanu.
Vienlaikus eksperts uzsvēra, ka tas ir viņa personīgais viedoklis, un tas netraucē Saeimas deputātiem savākt parakstus un lūgt prezidentu apturēt likuma publicēšanu, kas nozīmē, ka jāsāk parakstu vākšana. “Ja es būtu deputāts, es šādus parakstus sniegtu, un manu viedokli noteikti nevajadzētu tulkot, ka nevajag sniegt, jo prezidentam būtu jāanalizē,” norādīja Pastars.
Arī viņam, savulaik esot Valsts prezidenta padomniekam, bija gadījums, kad Saeimas deputāti lūdza nodot parakstu vākšanai grozījumus likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”. Toreiz prezidents nolēma to nedarīt, jo tad būtu balsošana par Eiropas Savienības regulas izpildi.
Pēc Pastara domām, Valsts prezidentam Stambulas konvencijas gadījumā ir divas iespējas – nodot likumu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai vai vērsties Satversmes tiesā. “Bet jebkurā gadījumā deputāti var lūgt sākt parakstu vākšanu, un arī prezidents var citādāk interpretēt.
Un, ja prezidents uzskatīs, ka nevar [nodot parakstu vākšanai], bet deputāti uzskatīs, ka var, tad viņi savukārt var vērsties pret prezidentu Satversmes tiesā,” sacīja Pastars.
Eksperts vairākkārt uzsvēra, ka šī lieta nav viennozīmīgi interpretējama, un, ja viedokļi atšķiras, “pareizākā vieta, kur to risināt, ir tiesa”. “Jebkurā gadījumā, šis ir tiesību jautājums, par ko var notikt strīds,” piebilda Pastars.
Vaicāts, vai prezidentam vispār ir jēga nodot likumu otrreizējai caurlūkošanai, zinot, ka Saeimas vairākums šajā ziņā ir visdrīzāk nepārliecināms un iebildumus varētu neņemt vērā, Pastars atgādināja, ka prezidents Valdis Zatlers savulaik tā darīja: “Zinot, ka nesanāks [likumu labot], viņš nodeva Iepirkumu likuma labojumus otrreizējai caurlūkošanai.” Pēc tam prezidents vērsās Satversmes tiesā un uzvarēja.
Tādēļ, pēc Pastara domām, prezidentam likums būtu jānodod otrreizējai caurlūkošanai, pat zinot, ka to nelabos.
“Nekad nevar zināt, kādi ir politiskie procesi, par tiem nevar būt pārliecināts. Prezidentam tomēr ir jāizmanto visas savas pilnvaras un tikai tad jāvēršas Satversmes tiesā,” uzsvēra eksperts.
KONTEKSTS:
Saeimas vairākums 30. oktobrī pēc 13 stundu darba nolēma, ka Latvijai jāizstājas no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijas. “Par” balsoja 56 deputāti, “pret” bija 32 deputāti, bet divi parlamentārieši atturējās.
Tagad šis jautājums nonācis uz Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča galda, kuram jāizlemj, ko darīt tālāk. Daļa Saeimas deputātu jau grasās lūgt prezidentu nodot likumu, kas paredz konvencijas denonsēšanu, otrreizējai caurlūkošanai. “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics pavēstījis, ka pie prezidenta grasās vērsties arī vairāk nekā 100 nevalstisko organizāciju, aicinot šo likumu neizsludināt.
Savukārt par iespēju vērsties Satversmes tiesā jau izteikušies “Progresīvie” un “Jaunā Vienotība”. Saņemot šādu pieteikumu, Satversmes tiesas kolēģijai jālemj, vai ierosināt lietu.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu