Viens no Eiropas Savienības (ES) šībrīža nozīmīgākajiem izaicinājumiem ir militārā drošība. Galvenais drauds ir Krievija, kas līdztekus agresīvajam karam Ukrainā veic dažādus hibrīduzbrukumus Eiropas valstīm. Situāciju saasina ASV prezidenta Donalda Trampa nostāja, ka Eiropa savu drošību vairs nevar balstīt tikai ASV aizsardzībā, tai pašai ir jāiegulda daudz vairāk līdzekļu savā drošībā.
D. Tramps kategoriski iestājas par to, ka jau pašlaik visām Ziemeļatlantijas alianses, t. i., NATO, dalībvalstīm militārajiem izdevumiem ir jāatvēl vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Turklāt NATO samitā, kas notika šīgada jūnijā, tika apstiprināts NATO ģenerālsekretāra piedāvātais plāns izdevumos aizsardzībai sasniegt 5% no IKP līdz 2035. gadam. Vienīgā dalībvalsts, kas šim plānam šovasar nepiekrita, ir Spānija.
Pašlaik prasību par 2% no IKP aizsardzības izdevumiem neizpilda septiņas valstis: Horvātija (1,81%), Portugāle (1,55%), Itālija (1,49%), Beļģija (1,30%), Luksemburga (1,29%), Slovēnija (1,29%) un Spānija (1,28%). Visvairāk militārajiem izdevumiem atvēl Polija (4,12%), Igaunija (3,43%) un Latvija (3,15%).
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 31. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.40