Nākotnes mikroshēmu sarunas un Nvidia akciju pieaugums
Nvidia akciju vērtība turpina savu iespaidīgo kāpumu, ko aiz logiem veicinājušas investoru cerības uz iespējamu Amerikas Savienoto Valstu un Ķīnas Tautas Republikas attiecību atslābumu attiecībā uz pusvadītāju tirdzniecību. Pirms potenciālas tikšanās ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjinpinu, ASV prezidents Donalds Tramps izteicis nodomu apspriest Nvidia progresīvo mākslīgā intelekta (MI) mikroshēmu “Blackwell” ar savu Ķīnas kolēģi. “Mēs runāsim par “Blackwell” – tā ir super duper čips,” reportieriem trešdien atklāja prezidents. Viņš gan neprecizēja konkrētus politiskos mērķus, tomēr pauda optimistisku noskaņojumu pirms gaidāmās sarunas.
Apmēram 11:00 pēc Centrāleiropas laika Nvidia akciju vērtība preču tirgū jau bija pakāpusies par vairāk nekā 3%, tuvinot kompāniju pie 5 triljonu dolāru tirgus kapitalizācijas atzīmes. Pusvadītāji ir kļuvuši par galveno strīdus ābolu starp abām lielvalstīm, jo abas cenšas nostiprināt savu līderpozīciju strauji attīstīgajās tehnoloģijās, piemēram, MI. Šīs mazās, taču ārkārtīgi svarīgās mikroshēmas, kas darbina visu, sākot no viedtālruņiem līdz medicīnas aprīkojumam, ir šo ambīciju pamats.
Eksporta ierobežojumi un to ietekme
Kopš 2022. gada ASV ir noteikušas ierobežojumus Nvidia progresīvo mikroshēmu pārdošanai uz Ķīnu, atsaucoties uz nacionālās drošības apsvērumiem. Lai gan Tramps savas prezidentūras laikā ir vairākkārt mainījis nostāju attiecībā uz eksporta kontroli, vispirms to pastiprinot, pēc tam apstiprinot Nvidia H20 MI mikroshēmu pārdošanu Ķīnai. “H20” tika izstrādāta specifiski Ķīnas tirgum, lai atbilstu Džo Baidena administrācijas eksporta ierobežojumiem. Tomēr iepriekšējā Trampa administrācija pauda bažas, ka šī tehnoloģija varētu tikt izmantota militāriem mērķiem.
Runājot par “Blackwell” procesoru, Tramps jau pirms dažiem mēnešiem izteica domu, ka apsvērtu iespēju atļaut Nvidia eksportēt uz Ķīnu šī čipa uzlabotu versiju. Šāda vienošanās ieviestu atvieglojumu Nvidia izpilddirektoram Jensenam Huangam, kurš jau sen ir kritizējis ASV noteiktos ierobežojumus. Huangs ir uzsvēris, ka šie ierobežojumi patiesībā veicina Ķīnas MI spēju attīstību, jo Ķīnas tirgus spiests kļūt mazāk atkarīgs no ASV produktiem. Šķiet, ka šāda loģika jau ir saprotama Pekinā, pat kamēr ASV mīkstina savu nostāju.
Ķīnas atbilde un nākotnes perspektīvas
Pēc tam, kad Vašingtona deva zaļo gaismu H20 eksportam, Ķīnas regulators aizliedza valsts lielākajām tehnoloģiju kompānijām iegādāties Nvidia mākslīgā intelekta mikroshēmas. “Prezidents ir man devis licenci sūtīt uz Ķīnu, bet Ķīna mums ir aizliegusi sūtīt uz Ķīnu,” šonedēļ kādā pasākumā Vašingtonā norādīja Huangs. “Viņi ir ļoti skaidri pateikuši, ka nevēlas, lai Nvidia pašlaik būtu klāt.”
Dokumentā, ko Pekina publiskoja otrdien, Komunistiskā partija atkārtoti uzsvēra pašpietiekamības nozīmi, aicinot veikt “neparastus pasākumus”, lai panāktu “izšķirošus atklājumus” tādās tehnoloģijās kā pusvadītāji. “Svarīgākais faktors augstas kvalitātes attīstības veicināšanā ir paātrināt augsta līmeņa zinātnisko un tehnoloģisko pašpaļāvību,” sacīja Sji Dzjinpins runā, ko izplatīja valsts ziņu aģentūra Xinhua.
Lai gan pastāv iespēja, ka Ķīnas ierobežojumi Nvidia mikroshēmām varētu kļūt par ilgstošu politiku, eksperti norāda, ka šāds solis varētu būt tikai spēles elements tirdzniecības sarunās ar Vašingtonu. Šādas politiskās mainības rada nenoteiktību investoriem, neskatoties uz faktu, ka Nvidia akciju vērtība šogad ir pieaugusi par aptuveni 50%, ko galvenokārt veicinājušas MI ambīcijas.