Ja dzīvē pieredzētais “piespēlē” kādu ideju, kura varētu uzlabot dzīvi ne tikai pašam, bet arī citiem, tā ir jāmēģina īstenot – par spīti tam, ka pretī ne vienmēr būs tie, kas tic, – uzskata Latvijas Radio personība Toms Grēviņš. Latvijas Radio raidījumā “Monopols” viņš stāsta, kā atradis ceļu uz radio un sev tik nozīmīgo skriešanu, kā arī atklāj, kur rod pārliecību par to, ka viss izdosies.
Jau 1. novembrī Latvijas Radio atzīmēs savu simt gadu jubileju. Radio spilgto personību pulciņā neapšaubāmi iederas arī Toms Grēviņš – viens no pamanāmākajiem radio pārstāvjiem pēdējo gadu desmitu laikā, kurš ne tikai vada raidījumus, bet arī iesaistās radio attīstībā un tā nākotnes veidošanā. Mediju pasaulē ienācis agrā jaunībā, Toms Grēviņš jau ir paguvis paveikt lietas, kas izmainījušas gan to, kā Latvijā skan radio, gan to, ko ar radio un televīzijas starpniecību iespējams paveikt. Viņš ir bijis viens no galvenajiem iniciatoriem jauniešu auditorijai mērķētā kanāla “Latvijas Radio 5” izveidošanā un Latvijā iedzīvinājis labdarības maratonu “Dod pieci!” ideju, kas nu jau kļuvusi par nozīmīgāko labdarības akciju, ko ik gadu gaida liela daļa Latvijas sabiedrības.
Toma Grēviņa balss Latvijas Radio dzirdama teju ik dienu, un arī ārpus darba viņam patīk sarunas turpināt: “Es esmu vairākkārt dzirdējis no citiem – vai mēs varam tagad paklusēt? Es varu runāt daudz!”
Latvijas Radio 5 dīdžejs un labdarības kustības “Dod pieci!” aizsācējs Latvijā Toms Grēviņš un Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta.
Foto: Romāns Žukovs / LSM
Dod pieci! 2025
Latvijas Sabiedriskā medija labdarības maratons “Dod pieci” šogad pievērš uzmanību kustības nozīmei cilvēka dzīvē un tam, ka ne visiem šī iespēja ir. Maratona centrā – bērni un jaunieši ar neiroloģiskiem kustību traucējumiem, kuriem regulāra rehabilitācija ir izšķiroša cīņā par patstāvību un piepildītu dzīvi.
Vienlaikus “Dod pieci!” šogad izgaismo Latvijas iedzīvotāju un ar to saistītās veselības problēmas. Statistika ir skaudra – 61% Latvijas iedzīvotāju joprojām praktiski nenodarbojas ar sporta aktivitātēm, bet nodzīvoto gadu skaita ziņā esam pēdējie Eiropā.
► Noderīgus rakstus un speciālistu padomus par fiziskajām aktivitātēm meklē šeit.
Labdarības maratons šogad notiks jau 12. reizi, un īsi pirms Ziemassvētkiem, no 12. līdz 18. decembrim, teju nedēļas garumā tas raidīs no īpašas stikla studijas Doma laukumā.
Ziedošana jau ir sākusies!
► Ziedot.lv mājaslapā.
► Ziedojumu tālrunis 90204110 (maksa par zvanu 5 EUR).
Tomēr, savas dienas aizvadot radio, viņš, tāpat kā daudzi citi kolēģi, ir pieradis ļauties gariem monologiem un interviju laikā prātā pārcilāt nākamos jautājumus, rēķinoties ar to, ka saruna jāveido pēc iespējas interesantāka ne tikai viņam, bet arī radio klausītājiem. Kādu brīdi šie darba “niķi” bija pārgājuši arī uz Toma Grēviņa ikdienu, laupot iespēju ļauties patiesām sarunām ar saviem līdzcilvēkiem.
“Leģendārais mūzikas žurnālists Uldis Rudaks savā “Rokupācijas” grāmatā pārmeta man un citiem radio cilvēkiem to, ka mēs neprotam sarunāties. Mēs radio visu laiku runājam paši ar sevi, tāpēc arī ikdienas sarunās mēdzam tā darīt. Un, kopš Uldis izdeva “Rokupāciju”, es sev atgādinu ikdienā atcerēties, ka tomēr neesmu radio.
Tajā brīdī, kad tiešām ir laiks īstām sarunām, es cenšos izslēgt “radio Grēviņu” un ieslēgt to cilvēku, kurš tiešām uzklausa otru pēc būtības, nevis domā par nākamo interesanto jautājumu un par to, ka šo sarunu dzird vēl vismaz pāris tūkstoši cilvēku,” viņš atklāj.
Ar radio saistīts jau kopš bērnības
Pirmo reizi radio viļņos Toma Grēviņa balss vēl skolas gados nonāca, pateicoties Mārim Oltem. “Šis 27 gadus vecais hipijs nez kāpēc bija nonācis psihologu raidījumā “6 stundas”, kas katru nakti skanēja “Radio Skonto” ēterā. Principā tas bija brīvais mikrofons sešu stundu garumā, kamēr bija nakts. Un – acīmredzot – to psihologu bija pietrūcis, kaut kādā veidā Māris Olte bija tur gadījies naktīs no svētdienas uz pirmdienu. Mēs ar draugu vasaras brīvlaikā, kad man bija kādi 11 vai 12 gadi, zvanījām uz šo raidījumu. Dažreiz muļķojāmies, dažreiz kaut ko normālu pateicām. Un skaidrs, ka visi tie psihologi meta nost, tiklīdz viņi izdzirdēja, ka tie atkal esam mēs. Tad tur pēkšņi uzradās Māris. Visiem pārējiem bija normālas tēmas, piemēram, dabas aizsardzība, bet Māris iesāka raidījumu, sakot: “Es jums saku – paņemt. Jūs sakāt ko? Aiziet!” Un mēs tā domājām – o, tas būs mūsējais!
Tā viņš mūs sāka izmantot kā saturu – viņš nemeta mums nost, laida ēterā,” atceras Toms Grēviņš. Tā nu viņi ar draugu lielu daļu vasaras svētdienu naktis pavadīja, ar Māri Olti sarunājoties radio.
Toms Grēviņš
Arhīva foto. Pievienots 08.12.2023. Jānis Spurdziņš, LTV
Vasarai ejot uz beigām, abi zēni nolēmuši nākt klajā ar piedāvājumu: “Četros no rīta bija tāda klusā stunda, kad skanēja tikai mūzika. Un mēs pajautājām viņam, vai nevaram atnākt padīdžejot uz radio. Viņš teica – kāda runa, nāciet! Tā nu mēs nakts vidū ieradāmies “Radio Skonto”. Man bija pirmā pusstunda, draugam – otra pusstunda. Tas bija visa sākums.”
Tā nu abi draugi laika gaitā sadraudzējās ar radio komandu un nonāca pie Olgas Rajeckas, kura tolaik radio veidoja raidījumu bērniem. “Tur es pirmo reizi satiku Gustavu Terzenu, jo mēs abi to vadījām. Bet tad tas radio pārstrukturējās un mums tur vairs neļāva nākt – bērniem,” stāsta Toms Grēviņš. 14 gadu vecumā viņš turpināja strādāt Ērika Loka vadītajā “Radio 2”, kam ar Latvijas Radio 2 nekādas saistības nebija.
“Man bija skaidrs, ka neko citu es negribu darīt. Kaut kur zemapziņā man gan jau bija doma – kamēr tāda sajūta ir, tikmēr tas ir jādara,” viņš atzīst.
20 gadu vecumā Toms Grēviņš jau kā profesionāls radio dīdžejs uzsāka darbību “Radio SWH”, bet pēc tam – trīs gadus strādāja paša veidotajā “Radio 101”. Bet jau 2013. gada vasarā darbību uzsāka “Pieci LV” mājaslapa, aizsākot Latvijas Radio 5 kanāla darbību. “Un pārējo jau mēs visi zinām,” viņš teic.
Domas par ēteru var aizņemt visu dienu
Toma Grēviņa darba dienas var izskatīties ļoti dažādi, tomēr tās vienmēr ir piepildītas. Viņš ceļas ap pulksten 8.00 rītā, lai jau pulksten 10.00 būtu Latvijas Radio 5 ēterā, kur uz trīs stundām pieskata atskaņoto mūziku. Pēc tam viņš dara dažādus darbus – iespējams, skrien, pasnauž diendusu vai montē kādu materiālu radio vajadzībām, iespējams, sēž kādā sapulcē, runājot par radio nākotnes stratēģiju. “Un tad, pulksten 16.00, es sāku gatavoties Latvijas Radio 1 raidījumam “Starpbrīdis”, kas ir ēterā no 17.00 līdz 18.00. Pēc tā Toms Grēviņš vislabprātāk dodas mājās, paskatās labu kino vai varbūt pat divus,” viņš atklāj savu ikdienas grafiku.
Varbūt kāds varētu domāt – kas tad tas ir par darbu, ja jāatnāk vien nospiest “play” poga un ik pa laikam jāparunā mikrofonā? Toms Grēviņš gan saka – domas par darbu un gatavošanās mirkļiem, kas pavadīti ēterā, var aizņemt pat visu dienu.
“Es laikam būšu no tiem, kas teiks – ja tu esi īsts savas lietas darītājs, tu jau gatavojies nemitīgi.
Līdzīgi kā, piemēram, ja mēs būtu autobusa šoferi, no rīta pamostos un zinātu, ka brauksim tur un tur, pēc tam tāds reiss un tāds reiss. Tieši tāpat es domāju arī par šo darbu. Katru rītu, tīrot zobus, es pārdomāju visus ēterus, kas man konkrētajā dienā ir gaidāmi. Paldies Dievam – manā dzīvē ir ienācis skriešanas hobijs, jo tas dod laiku izdomāt lielākas idejas.
To es nekad nebiju iedomājies, ka tas būs tāds īstais laiks sev, kur var daudz vairāk nodoties domu “virpināšanai” nekā jebkurā citā situācijā,” spriež Toms Grēviņš.
Latvijas Radio 5 iedvesmoja sākt skriet
Kaut arī dzīve, kas saistīta ar radio, ir visai krāšņa un piepildīta, Tomam Grēviņam ar to nepietiek – viņš jau vairākus gadus nopietni pievēršas arī garu distanču skriešanai. Tomēr saka – ceļu pie šīs aizraušanās viņam palīdzēja atrast tieši darbs radio: “Mēs reizi nedēļā raidījām no kādas Latvijas skolas rīta pārraidi Latvijas Radio 5. Un mana kolēģe Inese Pučeka nez kāpēc publiski paziņoja, ka mēs Ventspilī skriesim. Uldis Ziediņš iebilda,
bet no tās dramaturģijas viedokļa, ka trīs cilvēki ir radio ēterā un viens saka “nē”, otram jāsaka “protams”, lai uzreiz būtu tāds interesants konfliktiņš.
Varbūt es iepriekš ļoti virspusēji biju par skriešanu domājis, bet tas bija mans pirmais nopietnais septiņu, astoņu kilometru skrējiens.”
Pēc skrējiena Inese Pučeka Tomam Grēviņam parādījusi attēlu – tur varēja redzēt, kur viņi skrējuši, cik ilgi, cik ātri. “Man nekad nebija salicies kopā, ka kaut kas tāds mūsdienu tehnoloģiju pasaulē notiek, un tā bija pirmā reize, kad es tā nopietnāk sāku domāt par to, ka varētu turpināt skriet un ka tas ir riktīgi interesanti,” viņš dalās pārdomās. Tā nu Toms Grēviņš turpināja skriet, bet darīja to, nevienam nezinot. “Tā es arī pirmo pusgadu skrēju pats.
Tikai tie cilvēki, kuri Mežaparkā mani ieraudzīja, zināja, ka es ko tādu daru,” viņš atklāj – tolaik pat iedomāties nevarēja, ka skriešanu izdosies savienot arī ar savu darbu un labdarības maratonu “Dod pieci!”.
Plašs redzesloks un nerimstoša ticība, ka izdosies
Toms Grēviņš bijis klātesošs lielu norišu sākumposmā – viņš ir gan viens no Latvijas Radio 5 idejas pamatlicējiem, gan viens no “Dod pieci!” labdarības maratona ieviesējiem Latvijā. Kā iespējams gūt pārliecību, ka izdosies tas, kas vēl nemaz nav sācies?
“Dod Pieci!” labdarības maratona vadītāji Kaspars Mauriņš, Magnuss Eriņš un Toms Grēviņš 2014. gadā
Arhīva foto. Pievienots 06.10.2023. Latvijas Radio
“Vai tad jūs bieži darāt kaut ko, kas jums šķiet, ka neizdosies?” Toms Grēviņš prāto. Viņaprāt, ja ideja pašam šķiet laba un vērtīga, par tās realizāciju ir vērts runāt un iestāties. It īpaši tad, ja citi tai netic.
“Tik maz cilvēku ticēja, piemēram, “Dod pieci!” idejai kā tādai, ka tas jau kļuva par tādu kā principu, par veidu, kā izpausties un būt, pierādot pretējo un radot šo brīnišķīgo tradīciju.
Protams, tagad tas ir mainījies, bet pirmajos gados es smējos, ka februārī jau visi Latvijas Radio darbinieki ir aizmirsuši par “Dod pieci!”,” viņš norāda.
Tagad labdarības maratons jau ir kļuvis par tradīciju, kas pierāda, ka radio spēj palīdzēt rosināt īstas pārmaiņas cilvēku dzīvē. Gadu gaitā vadītie raidījumi, satiktie cilvēki, “pieciniekā” skolotie jaunieši un regulāra ceļošana nepārtraukti paplašina Toma Grēviņa apvārsni un liek domāt – kas varētu būt tās idejas, kurām ticēt un kuras varētu uzlabot ne tikai viņa dzīvi, bet arī līdzcilvēku – vai tā būtu ģimene, radio kolēģi, vai visa Latvijas sabiedrība kopumā?
“Tas redzesloks ir jāpaplašina visu laiku. Man parasti ir vienkāršāk ieraudzīt sakarības, jo es ļoti daudz ceļoju.
Un tad, kad es ceļoju, nevis vienkārši ceļoju, bet turu acis vaļā un vienmēr arī domāju par to, ko mēs varētu paņemt no redzētā, lai mūsu dzīve būtu labāka,” viņš atklāj.
Par labdarības maratonu “Dod pieci!”
Labdarības maratons “Dod pieci!” šogad jau 12. reizi notiks pirms Ziemassvētkiem, no 12. līdz 18. decembrim, teju nedēļas garumā raidot no stikla studijas Doma laukumā Rīgā. Latvijas Radio 5 dīdžeji dienu un nakti dalīsies ar cilvēku pieredzes stāstiem, ekspertu viedokļiem un atskaņos ziedotāju izvēlētās dziesmas, iestājoties par pārmaiņām sabiedrībā.
“Dod pieci!” rīko Latvijas Sabiedriskais medijs – Latvijas Radio, Latvijas Televīzija, portāls LSM.lv – sadarbībā ar ilggadējo ziedojumu partneri labdarības organizāciju “Ziedot.lv”.
Ik gadu labdarības maratons aktualizē kādu sabiedrībā nozīmīgu tēmu un atbalsta tās sabiedrības grupas, kurām tas ir patiesi nepieciešams. Ziedojumi līdz šim ir novirzīti vientuļiem senioriem, bērniem ar īpašam vajadzībām, vēža slimnieku sociālajai rehabilitācijai, atbalsta programmai ģimenēm, kuras vēlas audzināt bērnus no bērnunamiem, jauno vecāku mācību programmas izveidei un veselīgas piesaistes veidošanai, neārstējami slimu cilvēku aprūpei un speciālās pārtikas iegādei, vardarbības mazināšanai ģimenēs, vides uzlabošanai cilvēkiem ar redzes, dzirdes un kustību traucējumiem, Latvijā nonākušo Ukrainas kara bēgļu bērnu atbalstam, riskam pakļautiem jauniešiem. Pērn, 2024. gadā, labdarības maratons bija veltīts cilvēkiem ar kritiskām un akūtām veselības problēmām, kuriem nepieciešama tūlītēja palīdzība, bet valsts ārstēšanās izmaksas nesedz.
Labdarības maratona virsmērķis ir cilvēciskāka vide – katrs “Dod pieci!” stāsts ir par to, kur mums kā sabiedrībai ar sevi vēl jāstrādā.
Labdarības maratons “Dod pieci!” ir daļa no starptautiska projekta “Serious Request”, kurā dažādās Eiropas valstīs radiodīdžeji nedēļu raida no īpašas stikla studijas, pievēršot uzmanību konkrētai labdarības maratona izraudzītai grupai vai sabiedriski nozīmīgai tēmai. Ikviens tiek aicināts ziedot līdzekļus apmaiņā pret mīļāko dziesmu radio ēterā. Latvijā šo tradīciju iedzīvinājusi Latvijas Radio 5 radošā komanda.