Ukrainas armija naktī uz piektdienu vairākos Krievijas apgabalos veikusi triecienus enerģētikas objektiem. Lai gan Kijivai šajā ziņā ir sekmes, tomēr arī Krievijai izdodas nodarīt postījumus Ukrainas kritiskajai infrastruktūrai.
Ukrainas triecienu dēļ Krievijā dažviet notikuši elektrības pārrāvumi
Ukrainas droni uzbruka un nodarīja bojājumus termoelektrostacijai Krievijas Orlas apgabalā. Pēc trieciena Orlas termoelektrocentrālē izcēlies ugunsgrēks, bet pilsētā pazudusi elektrība, vēsta “Telegram” kanāli, atsaucoties uz aculieciniekiem un vietējiem iedzīvotājiem.
Vairākos Krievijas “Telegram” ziņu kanālos vēstīts par sprādzieniem arī Krievijas pilsētās Vladimirā un Jaroslavļā.
Triecieni Vladimirā vērsti pret elektrostaciju. “Telegram” kanāls “Astra” vēsta, ka uzbrukts elektrības apakšstacijai “Vladimirskaja”, kas ir viens no lielākajiem reģiona enerģētikas objektiem.
Bet Jaroslavļā triecienos bojāta naftas pārstrādes rūpnīca “Slavņeftj-JANOS”. Dronu uzbrukuma dēļ slēgta Jaroslavļas lidosta.
Mērķis ir maksimāli pasliktināt Krievijas iespējas iegūt resursus kara turpināšanai, reizē tas ir psiholoģisks spiediens uz iedzīvotājiem.
Okupētajā Luhanskas apgabala netālu no Ščastjas pilsētas Ukrainas austrumos izcēlies ugunsgrēks termoelektrostacijā, izraisot plašu elektroenerģijas padeves pārtraukumu visā reģionā.
Arī Krievija turpina uzbrukumus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai
Krievija uzbrukusi vairākām apdzīvotām vietām, taču ne par visiem postījumiem iestādes sniedz informāciju publiski, proti, kas tieši ir cietis un cik ļoti.
Triecienā trāpīts Slovjanskas termoelektrostacijai un tur nogalināti arī divi enerģētikas dienestu darbinieki. Viņiem šis laiks ir pilns izaicinājumu, jo dienu no dienas maksimālā ātrumā cenšas saremontēt iekārtas, lai cilvēkiem nodrošinātu siltumu un gaismu. Tajā pašā laikā jārūpējas par savu drošību.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atzīst, ka grūti tiešām ir un tādēļ arī tik daudz runāts par pretgaisa aizsardzības sistēmām.
“Ukrainas pretgaisa aizsardzība glābj ievērojamu mūsu infrastruktūras daļu. Prioritāte ir pretgaisa aizsardzības sistēmas un raķetes tām. Pie tā mēs strādājam katru dienu. Un arī mūsu tālas darbības spējas – mūsu pilnīgi pamatotās atbildes uz to, ko Krievija dara pret Ukrainu, pret mūsu tautu,” teica Zelenskis.
Krievija arī uzbrukusi dzelzceļa infrastruktūrai Sumu un Harkivas apgabalos. Bojāts ritošais sastāvs, un kavēta vilcienu satiksme. Triecieni dzelzceļa infrastruktūrai kopš augusta arī ir pastiprinājušies.
Sumu pilsētā dronu triecienā ievainoti vienpadsmit cilvēki, tostarp četri bērni.
Aktīvākās kaujas un arī sarežģītākā situācija ir Ukrainas austrumos.
Doneckas apgabalā aktīvo kauju zonās joprojām atrodas 15 700 civiliedzīvotāju, kas par spīti briesmām nedodas prom. Bērni no šīm teritorijām ir izvesti.
Doneckas apgabalā esošajā Pokrovskas virzienā notiek vissmagākās kaujas. Diennakts laikā tur Ukrainas aizstāvji apturēja 48 agresora uzbrukumus.
Krievija apgalvo, ka Pokrovska un tai blakus esošā Mirnohrada ir ielenktas, taču Ukraina to noliedz, vien atzīstot, ka situācija ir smaga. Ņemot vērā Krievijas ievērojamo dzīvā spēka pārsvaru, iebrucējiem izdodas sagādāt arvien lielākas problēmas. Militārie analītiķi lēš, ka Pokrovskā iekļuvuši aptuveni 200–300 Krievijas karavīri. Eksperti norāda, ka okupanti, kas ir iefiltrējušies pilsētas dzīvojamajos rajonos, veic diversijas, izliek slazdus, mīnē ceļus un uzbrūk Ukrainas aizmugures vienībām. Vissliktākais ir tas, ka ienaidniekam ir izdodas izjaukt loģistikas ceļus šo pilsētu virzienā, kas ir kritiski svarīgs solis, lai okupētu Pokrovsku un Mirnohradu.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Kopš 2024. gada rudens Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu. 2025. gada vasarā Zelenskis pavēstīja, ka Ukrainas austrumos Krievijas armijā karo arī algotņi no Ķīnas un Pakistānas.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu