Līdz ar balsojumu Saeimā par izstāšanos no Stambulas konvencijas, rodas jautājums arī par koalīcijas stabilitāti. Lai arī partneri norāda, ka ir svarīgi kopā pieņemt nākamā gada valsts budžetu, viedokļi par savtarpējām partneru attiecībām atšķiras.

“Jaunās Vienotības” frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics atzina, ka Saeimas 30. oktobra lēmums savstarpējo uzticību nav vairojis. Savukārt Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis, lai gan apstiprināja jautājuma jūtīgumu, aicināja partnerus fokusēties uz nākamā gada budžetu un citiem valstiski svarīgiem jautājumiem. Tikmēr “Progresīvo” frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs norādīja, ka ZZS spēlējot interesantu spēli – no vienas puses nododot partnerus būtiskos jautājumos, bet tajā pašā laikā publiski izliekoties, ka koalīcijā viss ir kārtībā.

ĪSUMĀ:

  • Likums par Stambulas konvencijas denonsēšanu ir jāizsludina Valsts prezidentam.
  • Viņam ir vairākas iespējas, kā rīkoties.
  • JV: Saeimas lēmums uzticību koalīcijas partneru vidū nevairo.
  • “Progresīvie” līderis cer uz prezidentu un deputātu viedokļa maiņu.
  • ZZS pašlaik neredz pamatu mainīt domas.
  • Arī “Latvija pirmajā vietā” domas nemainīs.
  • Kuluāros izskan – ja Rinkēvičs nodos likumu atpakaļ Saeimai, atsevišķas partijas varētu paziņot, ka nākotnē neatbalstīs viņu atkārtotā termiņā prezidenta amatā.

Vai koalīcijā viss kārtībā? Pēc lēmuma par Stambulas konvenciju partneru redzējums atšķiras

Prezidenta iespējas

Lai likums, kas paredz izstāšanos no Stambulas konvencijas, stātos spēkā, tas jāparaksta Valsts prezidentam. Viņam lēmums jāpieņem 10 dienu laikā. Piektdienas rītā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka atbilstoši Satversmei izvērtēs Saeimas pieņemto likumu, ņemot vērā valstiskus un juridiskus, nevis ideoloģiskus vai politiskus apsvērumus.

Tā kā par likumprojekta steidzamību nobalsoja mazāk nekā 2/3 deputātu, prezidents var nodot likumu parlamentam otrreizējai caurlūkošanai. Ja tā notiek, Saeima bez debatēm nodod prezidenta motivētos iebildumus atbildīgajai komisijai un lemj par termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi un likums izskatāms atkārtoti. Otrreizējā caurlūkošana notiek, ievērojot kārtību, kādā likumprojektu izskata trešajā lasījumā, un tās laikā parlaments izskata tikai prezidenta iebildumus un priekšlikumus. Ja Saeima likumu negroza, Valsts prezidents otrreiz ierunas nevar celt.

Tāpat Satversme paredz, ka Valsts prezidents uz diviem mēnešiem var apturēt Saeimā pieņemta likuma publicēšanu. To darīt prezidentam var pieprasīt arī ne mazāk kā viena trešā daļa jeb vismaz 34 Saeimas deputāti. Apturot likuma publicēšanu, Centrālajai vēlēšanu komisijai ir jāuzsāk parakstu vākšana, lai ierosinātu referendumu par likuma atcelšanu. Parakstu vākšana ilgst 30 dienas, un, lai sarīkotu tautas nobalsošanu, jāparakstās vismaz 1/10 no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita. Šajā gadījumā tie būtu vairāk nekā 154 tūkstoši pilsoņu.

Vienlaikus pastāv iespēja vērsties Satversmes tiesā. Saņemot šādu pieteikumu, Satversmes tiesas kolēģijai jālemj, vai ierosināt lietu. Jāpiebilst, ka šis būtu precedents, jo Satversmes tiesa līdz šim nav izskatījusi nevienu lietu, kurā vērtētu likuma par kāda starptautiska līguma denonsēšanu atbilstību Satversmei vai starptautiskam līgumam.

JV: Savstarpējo uzticību šis lēmums nevairo

“Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics pavēstīja, ka frakcija ir oficiāli vērsusies pie Valsts prezidenta ar lūgumu nodot likumu par izstāšanos no konvencijas otrreizējai caurlūkošanai Saeimā. Vienlaikus frakcija gatavo arī pieteikumu Satversmes tiesai.

“Es domāju, ka diemžēl šis vakardienas balsojums kopumā ir ļoti skumja ziņa Latvijai par kopējo parlamenta tādu populistisku nostāju ļoti dažādos jautājumos.

Skaidrs, ka savstarpējo uzticību koalīcijā šāds lēmums neuzlabo, bet mūsu prioritāte tuvākajās nedēļās ir nepieļaut šī lēmuma stāšanos spēkā,” norādīja Jurēvics.

“Progresīvie” cer, ka deputāti vēl pārdomās

“Progresīvo” Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs uzsvēra, ka vispirms gaidīs prezidenta lēmumu attiecībā uz likuma atgriešanu Saeimā, piebilstot, ka ir pārliecība, ka otrreizējā caurlūkošana varētu nostrādāt un lēmums varētu būt par palikšanu konvencijā.

“Ikvienam deputātam ir jāstrādā komandā, jāstrādā savā frakcijā, un ir dažos būtiskos lēmumos svarīgi ievērot frakcijas disciplīnu, bet no privātām sarunām man ir secināms, ka ir ļoti liels daudzums Saeimas deputātu, kas nav sajūsmā par jautājuma virzību. Vienīgie, kas ir sajūsmā, ir Šlesera (“Latvija pirmajā vietā”) deputāti. Un, tā kā šis jautājums turpinās, cerams, būs dienas kārtībā vismaz nākamo mēnesi.

Es esmu cerīgs uz to, ka gan deputāti no “Apvienotā saraksta”, gan arī Zaļo un Zemnieku savienības, gan arī varbūt no Nacionālās apvienības tomēr pārdomās savu nostāju un lems par Latvijas palikšanu Eiropas vērtību telpā,” pauda Šuvajevs.

Neredz iemeslu mainīt domas

Par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas kopā ar opozīciju Saeimā nobalsoja arī koalīcijā esošā Zaļo un Zemnieku savienība. Tās frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis norādīja – šobrīd partijai nav pamata mainīt ceturtdien pausto nostāju.

“Protams, mēs respektējam ikviena politiskā spēka tiesības cīnīties par savām idejām. Ja prezidents atgriezīs likumprojektu Saeimā vienkārši atgriešanas pēc, es neredzu iemeslu, lai mēs mainītu savas domas.

Ja tiek savākti paraksti vai tiek rosināts nodot tautas nobalsošanai – labi, sabiedrībai ir tiesības lemt par šādiem jautājumiem,” teica Rokpelnis.

Likumprojekta iesniedzēja – partija “Latvija pirmajā vietā” (LPV) – viedokli par Stambulas konvenciju nemainīšot, uzsvēra LPV Saeimas frakcijas vadītāja Linda Liepiņa, piebilstot, ka konvencijā nekas nav mainījies, lai tā būtu jāuztver citādi. Par likuma tālāko virzību politiķe gan norādīja, ka laiks rādīšot, ko lems prezidents. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka nedrīkst aizmirst apstākļus, kādos Stambulas konvencija ratificēta.

“Ja parlamenta sastāvs būtu tāds, kur Stambulas konvencijas atbalstītājiem būtu vairākums, un sākotnējais lēmuma pieņemšanas process būtu ritējis normāli, nevis ar viltu, nekad mēs nebūtu nonākuši pie šādas situācijas, un mēs necīnītos, lai konvenciju denonsētu, jo tāds būtu bijis parlamenta vairākuma viedoklis. Un pie šīs situācijas ir vainīgi gan “Jaunā Vienotība”, gan “Progresīvie”, gan ZZS. Un diemžēl arī Latvijas prezidents, kurš arī tika ievēlēts, pateicoties šim politiskajam darījumam,” vērtēja Liepiņa.

Valsts prezidents, visticamāk, lems par likuma nodošanu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā. Tomēr tas nebūs viegls lēmums – uz prezidentu tiek izdarīts spiediens gan no sabiedrības, kas rīkojusi protestus, gan arī politiskajā vidē.

Kuluāros izskan runas – ja Rinkēvičs likumu atdos Saeimai atkārtotai izskatīšanai, atsevišķas partijas varētu paziņot, ka nākotnē neatbalstīs viņa kandidatūru otrajam termiņam Valsts prezidenta amatā.

Te gan jāpiebilst, ka par nākamo prezidentu lems šoruden ievēlētā Saeima, nevis esošais sasaukums.

KONTEKSTS:

Saeimas vairākums 30. oktobrī pēc 13 stundu darba nolēma, ka Latvijai jāizstājas no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijas. “Par” balsoja 56 deputāti, “pret” bija 32 deputāti, bet divi parlamentārieši atturējās. 

Tagad šis jautājums nonācis uz Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča galda, kuram jāizlemj, ko darīt tālāk. Daļa Saeimas deputātu jau grasās lūgt prezidentu nodot likumu, kas paredz konvencijas denonsēšanu, otrreizējai caurlūkošanai. “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics pavēstījis, ka pie prezidenta grasās vērsties arī vairāk nekā 100 nevalstisko organizāciju, aicinot šo likumu neizsludināt. 

Savukārt par iespēju vērsties Satversmes tiesā jau izteikušies “Progresīvie” un “Jaunā Vienotība”. Saņemot šādu pieteikumu, Satversmes tiesas kolēģijai jālemj, vai ierosināt lietu.