Mākslīgā intelekta (MI) realitāte un neiespējamības

Mākslīgais intelekts vairs nav tikai nākotnes vīzija; tas ir kļuvis par neatsveramu realitāti, kas pārveido dažādas nozares, sākot no enerģētikas līdz pat preču izplatīšanai un jaunuzņēmumiem. Šo atziņu pauda trīs pieredzējuši speciālisti franču Inovācijas naktī Madridē. Viņi uzsvēra MI straujo attīstību un tā būtisko lomu gan tagad, gan nākotnē. Elena Gonzāleza-Blanko Garsija no Microsoft, Havjers Maljo no Carrefour Spain un Rafaels San Huans no Iberdrola dalījās savās atziņās.

Gonzāleza-Blanko, viena no sektora vadošajām balsīm, atzīmēja “revolucionāro” ātrumu, ar kādu MI attīstās: “Pat tiem, kas izstrādā modeļus, ir grūti sekot līdzi visām pārmaiņām.” Viņa uzsver, ka galvenais ir atbalstīt uzņēmumus šajā paātrinātajā adaptācijas procesā un “novest MI no laboratorijas reālajā dzīvē.” Saskaņā ar 2024. gada McKinsey pētījumu, aptuveni 78% uzņēmumu jau izmanto MI kādā biznesa daļā, taču Microsoft MI vadītāja norāda, ka šis skaitlis ir “nepilnīgs”. Viņa uzskata, ka esam sasnieguši “īstas adaptācijas punktu”, un tie, kas vēl nav šajā posmā, “ir atpalikuši”.

Datu aizsardzības izaicinājumi un uzticības veidošana

Viens no karstākajiem un izaicinājumu pilnajiem tematiem ir personas datu apstrāde un MI ietekme uz to izmantošanu, kas tieši skar gan uzņēmumus, gan lietotāju uzticību. Aptuveni 40% spāņu netic, ka uzņēmumi pienācīgi aizsargā viņu informāciju, liecina Ipsos AI Monitor 2025 pētījums. Havjers Maljo sniedz divējādu skatījumu: “Kā pilsonis apzinos risku, taču, ja nedalāmies savos datos, mēs atpaliekam. Kā profesionālis varu garantēt, ka ieguldām milzīgus resursus kiberdrošībā, lai gan neviens nevar apsolīt 100% aizsardzību.” Viņš piebilda, ka uzņēmumi arvien vairāk investē kiberdrošībā, lai pasargātu lietotāju datus.

Gonzāleza-Blanko piekrīt, ka bažas bieži vien ir pārspīlētas. “Jau gadu desmitiem dalāmies informācijā sociālajos tīklos. Svarīgi ir nebaidīties, bet gan saprast tehnoloģiju un lietot to gudri.” Rafaels San Huans no Iberdrola piebilda, ka kiberdrošība “vienmēr būs sacīkstes, kur noziedznieki ir soli priekšā,” tomēr regulējums un ētika “virzās uz priekšu, lai līdzsvarotu sistēmu.” Ikviens tehnoloģiskais lēciens rada risku, ka to var izmantot noziedzīgi grupējumi, tāpēc MI nākotne sagādā izaicinājumus gan uzņēmumiem, gan varasiestādēm, jo arī noziedznieki attīstās un pielāgojas.

Spānija un ES: zaudēta sacīkstes pret ASV un Ķīnu?

Visi eksperti bija vienisprātis, ka Spānija un Eiropas Savienība nepietiekami investē MI, kas vājina to konkurētspēju salīdzinājumā ar globāliem gigantiem kā ASV un Ķīna. “Problēma nav tikai nauda, bet gan ticība tam un drosme nebaidīties no neveiksmes,” sacīja Gonzāleza-Blanko. San Huans no Iberdrola norādīja, ka “tas nav tikai Spānijas, bet Eiropas jautājums,” savukārt Maljo uzsvēra ambīciju trūkumu sacensties ar tādām lielvarām kā Amerikas Savienotās Valstis un Ķīna. McKinsey 2025 pētījumā tikai 1% aptaujāto uzņēmumu atzina, ka augstā līmenī ir integrējuši MI savos darba procesos. Šis nelielais procents norāda uz zaudēto potenciālu, ko varētu gūt, apzināti izmantojot MI, lai palielinātu produktivitāti un atbrīvotos no mehāniskiem uzdevumiem. Microsoft pārstāve minēja Francijas “vienradzi” Mistral, kas izstrādā ģeneratīvus MI modeļus, kā pierādījumu tam, ka “Eiropa var spēlēt arī pirmajā līgā, ja nopietni izturas pret talantiem un inovācijām.”

Darba vietas un nākotne: vai MI tiešām iznīcinās darbus?

Atbildot uz bažām, ka mākslīgais intelekts aizstās kvalificētus darbiniekus, trīs eksperti bija viennozīmīgi: MI ir radīts, lai nevis aizstātu, bet gan pilnveidotu cilvēka darbu. Cilvēka ieguldītā vērtība vienmēr būs nepieciešama. Nedrīkst aizmirst, ka MI mēdz “halucinēt” (radīt kļūdainus secinājumus), un tieši šeit cilvēka spriestspējai ir jāparādās, lai kontrolētu mašīnu. “Jau pusgadsimtu dzirdam, ka mašīnas aizstās cilvēkus, taču tas nav noticis,” atgādināja Gonzāleza-Blanko, atsaucoties uz 1970. gadu interviju ar Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta pirmās MI laboratorijas dibinātāju Mārvinam Minskim, kurš tolaik prognozēja, ka MI mainīs darba veidus un aizstās cilvēkus apmēram desmit gados. “Tehnoloģijas maina darba veidus, bet ne likvidē cilvēcisko vērtību,” viņa norādīja.

San Huans savukārt aizstāvēja viedokli, ka zināšanas un pieredze turpinās būt “neaizstājamas”, savukārt Maljo uzsvēra, ka nākotne būs balstīta uz cilvēku un mašīnu sadarbību: “Uzņēmumi, kas apvienos mākslīgo un emocionālo intelektu, būs tie, kas ieņems vadošās pozīcijas.” Lai gan attīstīti modeļi šķietami ir tehnoloģiju gigantu pārziņā, runātāji noraidīja ideju, ka mazie un vidējie uzņēmumi ir ārpus spēles. “Pielāgotais MI ļauj mums konkurēt, pamatojoties uz specializāciju,” skaidroja Gonzāleza-Blanko. “Nav runa par tehnoloģiju ražošanu, bet gan par tās labu izmantošanu. Lokālās un nozaru zināšanas var būt izšķirīga priekšrocība.” Maljo piekrita: “Šodien ikviens ar labu ideju un spēju to realizēt var gūt panākumus. Tirgus piekļuve nekad nav bijusi tik atvērta.”

Ko mākslīgais intelekts nekad nespēs izdarīt?

Diskusija noslēdzās ar simbolisku jautājumu: ko mākslīgais intelekts nekad nespēs izdarīt? Atbildes bija vienprātīgas: izjust emocijas, just, vadīt ar empātiju. “MI spēs uzbūvēt Tadžmahalu, bet nekad neizzinās, ko nozīmē mīlēt cilvēku, kurš to būvē,” rezumēja San Huans. Jo, kā visi trīs vienojās, patiesais intelekts, tas, kas atšķir cilvēkus, joprojām mīt emocijās, radošumā un intuīcijā.