Aicina vairāk skaidrot Halovīna nozīmi un svinēt arī latviešu tradīcijas / Raksts

Šodien, 19:03

Autori:
Vidusdaugavas televīzija

Piektdienas vakarā, 31. oktobrī, daudzām durvīm klauvē Halovīna svinētāji, prasot saldumus. No ārzemēm ienākušie svētki Latvijā ar katru gadu kļūst arvien populārāki. To veicina arī skolas ar dažādiem pasākumiem. Tikmēr folkloristi mudina bērnus izvēlēties latviskās tradīcijas.

Jēkabpils novada Vīpē Halovīna ballīti organizēja Sūnu pamatskolas skolēnu līdzpārvalde.

Bērni ģērbās mošķu tērpos, bet reti kurš zināja šīs tradīcijas nozīmi.

“Parasti Halovīnos tā visi dara, un lai būtu Halovīnu noskaņojums,” teica Sūnu pamatskolas 6. klases skolniece Nellija.

Tomēr ir bērni, kuri zina – Halovīns cēlies no senajiem ķeltiem.

“Priesteri esot ģērbušies visādos spocīgos apģērbos, lai aizbaidītu visas raganas, kas ir atnākušas šajā laikā,” stāstīja Sūnu pamatskolas 9. klases skolniece Tīna.

Foto: Sandra Paegļkalne / Vidusdaugavas televīzija

Amerikā šī tradīcija pārvērtās par komerciālu izklaides pasākumu, kas piesaista bērnus – pat tos, kuri darbojas folklorā.

Zasas vidusskolas folkloras kopā bērniem māca par veļu laiku un latviešu masku gājieniem.

“Stāstu par to, kurus svētkus mums vajadzētu svinēt, – gan par Mārtiņdienas tradīcijām, gan par to, kādās maskās nāk, kā gājienos var iet, bet grūti iedibināt tās seno laiku tradīcijas, jo ir arī komerciālas lietas,” klāstīja Zasas vidusskolas folkloras kopas “Zasa” vadītāja Aīda Bikauniece.

“Vairāk jau man patīk Halovīns arī. Tāpēc, ka tur iet, klauvē pie durvīm, un var dabūt končas,” teica Ralfs no folkloras kopas “Zasa”.

Savukārt kristīgā pasaule šādus svētkus neatbalsta,

jo tie saistās ar elkdievību, biedēšanu un ļauniem tēliem.

“To mēdz saistīt ar okultiem spēkiem, un tā saistība ir iekš tās pārģērbšanās. To, ko tu tēlo, par to tu no vienas puses it kā izliecies, bet no otras puses tu savienojies kaut kādā veidā. Un ja to dara ļoti regulāri, tas ir kaut kas, kas tiek iepildīts gan tajā cilvēkā, gan apkārtējā sabiedrībā,” skaidroja Latvijas evanģēliski luteriskās baznīcas Sēlpils iecirkņa vikārs Ēvalds Bērziņš.

Turpretī folkloras pētnieki norādīja, ka Halovīnam ir līdzības ar latviešu maskošanos. Abos gadījumos maskas bija aizsargs laikā, kad cilvēkiem pietuvinās garu pasaule.

“Visas tās būtnes, kas tur dzīvo, kas tur mitinās, var iznākt šajā cilvēku pasaulē. Cilvēki sāka maskēties, lai apmulsinātu šīs būtnes un tās nenodarītu kaitējumu cilvēkam,” pauda Latvijas Universitātes docents, folkloras pētnieks Ingus Barovskis.

Folkloristi uzsvēra – skolās vairāk vajadzētu bērniem skaidrot, kas patiesībā ir pretrunīgi vērtētais Halovīns, piedāvājot arī alternatīvas – nesvinēt vispār vai izvēlēties latviešu tradīcijas.

Valodas kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņot par kļūdu

Aicina vairāk skaidrot Halovīna nozīmi un svinēt arī latviešu tradīcijas / Raksts

Tags: