Riga IFF: Starp spriedzi, mīlestību un lēno kino
Rīgas Starptautiskais kino festivāls (Riga IFF) ir kļuvis par nozīmīgu notikumu Latvijas kultūras dzīvē, piedāvājot daudzveidīgu un kvalitatīvu kino programmu, kas pulcē gan vietējos, gan starptautiskus kinomīļus. Šogad festivāls, kas norisinājās no 17. līdz 27. oktobrim, iepazīstināja skatītājus ar vairāk nekā simts filmām, aptverot dažādas tēmas, žanrus un kino valodas. Festivāla vadmotīvs “Pieredzēt citu pasauli” aicināja skatītājus atklāt jaunus skatpunktus un izjust kino kā izpratnes un līdzpārdzīvojuma veicināšanas platformu.
Festivāla dvēsele: Sonora Broka un viņas vīzija
Kā festivāla “lokomotīve” jau kopš tā pirmsākumiem minama tā radošā direktore Sonora Broka. Viņas redzējums un rūpīgi veidotā programma ir galvenais iemesls, kāpēc Riga IFF ir spējis iekarot skatītāju uzticību un kļūt par vienu no Baltijas jūras reģiona nozīmīgākajiem kino notikumiem. Broka allaž uzsvērusi nepieciešamību piedāvāt skatītājiem inteliģentu un aizraujošu kino, nebaidoties rādīt jaunu režisoru darbus un uzrunāt publiku ar sarežģītākām tēmām. Viņa ir pārliecināta, ka skatītāji ir gatavi sekot festivāla piedāvājumam, uzticoties tā koncepcijai un programmas struktūrai.
Dažādība kā festivāla stūrakmens
Riga IFF programma allaž izcēlusies ar savu daudzpusību. Šogad festivālā bija iespējams baudīt gan pasaules pirmizrādes, gan prestižos festivālos godalgotus darbus, gan daudzsološas laikmetīgā kino debijas un atzītu autoru jaunākos veikumus. Tika piedāvāta plaša filmu izlase, kas aptvēra Eiropas, Ziemeļamerikas un Austrumāzijas kino, kā arī īpaši izmeklēta programma Daugavpilī, kas ļāva kino baudīt arī reģionu skatītājiem. Festivāla centrālais konkurss pulcēja filmas no Baltijas jūras reģiona un Ziemeļvalstīm, kas izcēlās ar inovatīvu kino valodu un atšķirīgu māksliniecisko izpausmi. Tajā bija pārstāvēti gan dokumentālie, gan spēlfilmu, gan animācijas darbi, un pat hibrīdžanru jaunievedumi.
Programmas akcenti: spriedze, mīlestība un eksperimenti
Šī gada Riga IFF programma piedāvāja skatītājiem patiesi aizraujošu kino pieredzi. Viens no festivāla akcentiem bija filmas, kas pēta cilvēka dziļākās emocijas un eksistenciālos jautājumus. Piemēram, viena no izceltajām filmām bija “Sadzīvot ar mirušajiem”, kas eksistenciālā un psiholoģiski spriedzes pilnā fantāzijā uzdod provokatīvu jautājumu par sērām kā savtīguma izpausmi. Citas programmas filmas pievērsās mīlestības un attiecību dažādajiem aspektiem, bieži vien ar negaidītu un oriģinālu skatījumu. Tāpat festivālā tika demonstrēti arī drosmīgi laikmetīgā kino darbi, kas atklāj jaunākās kino tendences un eksperimentē ar kino valodu, piemēram, filmas, kas apliecina kādu plašāku pasaules kino tendenci vai kontekstu. Interesanti bija arī vērot Donalda Trampa portretējumu Ali Abasi filmā “Māceklis”, kas nonācis tiesas prāvu un cenzūras draudu ielenkumā.
Kino kā spogulis un tilts
Festivāls ne tikai demonstrēja jaunākos un interesantākos kino darbus, bet arī kalpoja kā platforma diskusijām un pieredzes apmaiņai. Programmas “Architect’s Cut” ietvaros tika izrādīta dokumentālā filma “Dzīve, samontēta”, kas pievērsās pilsētvides izpētei un arhitektūrai, rosinot sarunu ar filmas veidotājiem. Tāpat festivāla laikā notika dažādi pasākumi kino nozares profesionāļiem un plašākai sabiedrībai, veicinot dialogu starp kino veidotājiem, kritiķiem un skatītājiem. Riga IFF ir vairāk nekā tikai filmu izrādīšanas pasākums; tas ir kultūras notikums, kas iedvesmo, izglīto un rosina domāt, radot tiltu starp dažādām pasaulēm un pieredzēm.
Noslēgums: Panākumi un nākotnes perspektīvas
Festivāla noslēgumā tika pasniegtas galvenās balvas. Par labāko pilnmetrāžas filmu tika atzīta ukraiņu režisores Olgas Žurbas filma “Dziesmas par zemi, kas lēni deg” (Songs of the Slow Burning Earth). Lietuviešu un latviešu kopražojuma filma “Sauss slīkstot” saņēma īpašu žūrijas atzinību. Riga IFF turpina attīstīties un audzēt savu auditoriju, kas liecina par tā nozīmīgumu un pieaugošo popularitāti. Ar katru gadu festivāls spēj piedāvāt arvien kvalitatīvāku un daudzveidīgāku programmu, stiprinot Rīgas kā starptautiska kultūras centra statusu.