Latvijā izplatās nāvējošas leptirozes uzliesmojums: vai Rīga ir pasargāta?

Latviju šobrīd ir pārņēmis nopietns drauds – strauji pieaug saslimstības gadījumu skaits ar leptirozi, bīstamu infekcijas slimību, ko pārnēsā dzīvnieki, īpaši grauzēji. Šogad jau reģistrēti 35 saslimšanas gadījumi, un diemžēl trīs cilvēki no šīs slimības ir zaudējuši dzīvību. Šī satraucošā statistika liecina, ka slimība izplatās ievērojami straujāk nekā iepriekšējos gados, liekot mums visiem būt modriem un pastiprināt uzmanību profilakses pasākumiem.

Kas ir leptiroze un kā tā izplatās?

Leptiroze, ko tautā bieži dēvē par “žurku slimību”, ir akūta, bakteriālas izcelsmes infekcijas slimība. Tās izraisītāji – leptospīras – ir ļoti izturīgas baktērijas, kas spēj ilgi saglabāties mitrā un vēsā vidē, pat vairākus mēnešus. Galvenie slimības rezervuāri dabā ir peļveidīgie grauzēji, piemēram, žurkas un peles, taču inficēties var arī no lauksaimniecības dzīvniekiem, suņiem un pat kaķiem. Slimības ierosinātāji cilvēka organismā visbiežāk nonāk caur inficētu dzīvnieku urīnu. Šis piesārņotais urīns var nokļūt vidē – ūdenī, augsnē, dubļos vai uz augiem, radot potenciālu inficēšanās risku cilvēkiem. Leptospīras organismā visbiežāk iekļūst caur acu, deguna un mutes gļotādām, kā arī caur sīkiem ādas bojājumiem, pat nemanāmiem skrāpējumiem vai nobrāzumiem. Tas nozīmē, ka pat neapzinātas saskares ar piesārņotiem avotiem var būt pietiekamas, lai slimība izplatītos.

Vai Rīga ir tīra no žurkām?

Lai gan precīzu datu par žurku populācijas lielumu Rīgā nav, ir skaidrs, ka grauzēji ir sastopami lielās pilsētās, un Rīga nav izņēmums. Šobrīd Latvijā reģistrētie saslimšanas gadījumi nav ierobežoti tikai ar lauku apvidiem; gadījumi konstatēti arī Rīgā, Pierīgā, Vidzemē un Zemgalē. Tas apliecina, ka slimība nav ierobežota konkrētā reģionā un potenciālais risks pastāv visā valsts teritorijā. Eksperti uzsver, ka risks inficēties ar leptospirozi īpaši palielinās aukstajā gada laikā, kad grauzēji aktīvāk meklē patvērumu cilvēku mājokļos un saimniecības ēkās. Tāpat slimības aktivitāte ir raksturīga mitros un vēsākos laika apstākļos, kas ir ideāli piemēroti slimības izplatībai. Tādēļ, lai gan pilsētas infrastruktūra var sniegt zināmu aizsardzību, tā nav pilnībā pasargāta no šī bīstamā vilnama.

Satraucošā statistika un simptomi

Šogad līdz 13. oktobrim Latvijā reģistrēti 25 leptirozes gadījumi, kas ir sešas reizes vairāk nekā iepriekšējos gados, kad vidēji tika konstatēti vien ap četri saslimšanas gadījumi gadā. Līdz 31. oktobrim šis skaitlis ir pieaudzis līdz 35 saslimušajiem. Visvairāk saslimšanas gadījumu konstatēti augustā (seši gadījumi) un septembrī (14 gadījumi), kas norāda uz izteiktu sezonālu pieaugumu vasaras beigās un rudenī. Saslimušo vidējais vecums ir 63 gadi, bet vecuma amplitūda ir no 25 līdz 82 gadiem, liecinot, ka slimība apdraud dažādas vecuma grupas. Diemžēl, šī slimība ir prasījusi arī trīs cilvēku dzīvības. Slimības simptomi parasti parādās divas līdz 20 dienas pēc inficēšanās. Biežāk novērojami gripai līdzīgi simptomi – paaugstināta temperatūra, drudzis, drebuļi, galvassāpes, muskuļu sāpes (īpaši ikru un augšdelmu muskuļos), nelabums, vemšana, apetītes zudums, apsārtušas acis un vispārējs nespēks. Šie simptomi var ilgt dažas dienas. Tomēr slimība var progresēt un izraisīt nopietnas komplikācijas, piemēram, aknu vai nieru bojājumus, kā arī dzeltenīgu ādu un acu āboliem. Ja parādās šādi simptomi un ir bijusi saskare ar potenciāli piesārņotu vidi vai dzīvniekiem, ir absolūti nepieciešams nekavējoties vērsties pie ārsta.

Kā pasargāt sevi no leptirozes?

Lai gan leptiroze ir nopietna slimība, to ir iespējams veiksmīgi novērst, ja vien rūpīgi ievērojam profilakses pasākumus. Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) uzsver, ka galvenais ir piesardzība un higiēna. Šeit ir daži svarīgi ieteikumi:

  • Grauzēju kontrole: Regulāri jāveic deratizācija jeb grauzēju iznīcināšana savā dzīvesvietā un tās apkārtnē. Jānovērš grauzēju piekļuve pārtikai un dzīvnieku barībai, kā arī jāuztur kārtībā pagrabtelpas un citas telpas, aizverot visus caurumus un spraugas, lai grauzēji nevarētu iekļūt ēkās.
  • Drošs ūdens patēriņš: Nedrīkst dzert nevārītu ūdeni no upēm, dīķiem un citām dabīgām ūdenstilpēm. Jāizvairās no peldēšanās, brienot vai spēlējoties ūdenskrātuvēs, kuru kvalitāte ir apšaubāma vai ir redzams, ka tajās uzturas dzīvnieki, īpaši grauzēji.
  • Apzinīga rīcība ar pārtiku: Jāizvairās lietot uzturā termiski neapstrādātus produktus, ja ir aizdomas, ka tie varētu būt piesārņoti ar grauzēju izdalījumiem. Izmantojiet cimdus dārza darbu laikā un rūpīgi nomazgājiet rokas pēc darbu pabeigšanas.
  • Mājdzīvnieku veselības uzraudzība: Jāievēro profilakses pasākumi arī attiecībā uz mājdzīvniekiem un mājlopiem, lai mazinātu viņu un cilvēku inficēšanās risku. Dažiem suņiem slimība var noritēt bez izteiktiem simptomiem, taču viņi joprojām var izdalīt baktērijas ar urīnu, tādējādi apdraudot citus.
  • Tūlītēja medicīniskā palīdzība: Ja parādās leptospirozei raksturīgas pazīmes un ir bijusi saskare ar potenciāli piesārņotu vidi vai dzīvniekiem, nekavējoties vērsieties pie ārsta. Laicīga diagnostika un ārstēšana ir ļoti svarīga, lai novērstu nopietnas komplikācijas un letālu iznākumu.

Šī uzliesmojuma situācija Latvijā ir nopietns brīdinājums mums visiem pievērst uzmanību savai un savu tuvinieku veselībai. Rūpējoties par sevi un ievērojot profilakses pasākumus, mēs varam kopīgi samazināt šīs bīstamās slimības izplatību un pasargāt sevi no tās postošajām sekām.