Teroristiskās organizācijas “Hamās” pirms diviem gadiem sarīkotais slaktiņš simtiem izraēliešu ģimenēs atstājis dziļas un neizdzēšamas brūces. Latvijas Televīzijai pagājušonedēļ bija iespēja satikties ar divām sievietēm – vienai “Hamās” bija sagūstījis vecākus, bet otras ģimene no gūsta paglābās tikai par mata tiesu. Abas atzina – lai arī pamiers noslēgts, dvēselē miera vēl ilgi nebūs.
“Ap 10 no rīta es saņēmu ziņu no tēta, ka teroristi atrodas manu vecāku mājā un neko citu. Pēc dažām minūtēm mana māsa lietotnē “Telegram” ieraudzīja bildi ar manu tēti Gazā. Viņš bija nolaupīts,” stāsta 29 gadus vecā Jūlija. Tolaik viņa vairs nedzīvoja ar vecākiem, taču savstarpējās attiecības bija ļoti tuvas un siltas.
Par to, ka arī viņas mamma ir “Hamās” ķīlnieku vidū, meitene uzzināja vien pēc 10 dienām. Par to liecināja sociālajos tīklos publicēts foto nolaupīšanas brīdī.
Jūlija Ben-Ami – izraēliete, kuras vecākus 2023. gada 7. oktobrī nolaupīja “Hamās” teroristi
Foto: Latvijas Televīzija
“Mēs īsti nezinājām, kas notiks. 16 stundas slēpāmies drošajā telpā. Kad iznācām ārā sapratām – mums ir jācīnās un jāatved vecāki mājās,” viņa pauž.
Mamma tikai laimīgas nejaušības pēc mājās atgriezās jau pēc 54 dienām. Slima, bet dzīva, stāsta Jūlija:
“Sākumā viņus abus turēja kopā kādā dzīvoklī. Pēc tam tēvs nonāca burtiski ellē – tunelī, bez gaismas, pienācīga uztura un medicīniskās palīdzības. Un tā vairāk nekā gadu. Tikai pēc 491 gūstā pavadītas dienas viņš atgriezās mājās.”
Abu atgriešanās bijusi gan vienlīdz priecīgs, gan arī nedaudz skumjš brīdis. Dienā, kad mamma atgriezās mājās, teroristu gūstā vēl bija palicis tēvs.
“Kad mēs satikām tēti, tad viss kļuva pilnīgāks un laime bija patiesa un liela, jo atkal bijām visa ģimene. Bet bija arī skumji, jo mans tēvs tur atstāja piecus draugus, kuri bija kopā ar viņiem gandrīz visu laiku. Tāpēc mēs cīnījāmies arī par viņiem. Un viņi atgriezās astoņus mēnešus pēc tam, kad mans tēvs bija atgriezies. Visi bija dzīvi. Tas bija priecīgs mirklis,” viņa atceras.
Kā abi viņas vecāki jūtas šobrīd? Jūlija atzīst – abi joprojām nav izveseļojušies.
“Viņiem nebija ēdiena, viņi nevarēja nomazgāties. Un, kā teica mans tēvs, pat pret dzīvniekiem tā neizturas,” stāsta Jūlija. “Mēs joprojām strādājam ar viņiem – vedam uz slimnīcu veikt pārbaudes un darām visu, lai viņi saņemtu medicīnisko palīdzību un pārtiku,” sieviete turpina. “Mans tēvs atgriezās par 30 kg vieglāks. Viņa ķermeņa tauku saturs bija tikai 3%. Tāpēc mums vajag parūpēties un būt kopā ar viņiem.”
Ajeleta Hakima, izraēliete, kurai kopā ar ģimeni izdevās paslēpties no “Hamās” teroristiem 2023. gada 7. oktobrī
Foto: Latvijas Televīzija
Tikmēr 57 gadus vecā Ajaleta Bēri kibucā dzīvojusi visu savu mūžu. Dienu, kad “Hamās” iebruka viņu mājā, sieviete nekad neaizmirsīs. Viņai kopā ar vīru un trīs bērniem, no kuram jaunākajam tolaik bija tikai četri gadi, par mata tiesu izdevās izvairīties no gūsta, 17 stundas pavadot mājas drošajā telpā.
“Mums nebija ne ēdiena, ne ūdens, ne iespējas atviegloties. Bet mēs nolēmām, ka paliksim drošajā telpā, lai kas arī notiktu, un klusēsim. Nerunāsim. Un tā mēs darījām,” viņa stāsta.
“Mans vīrs turēja rokturi 17 stundas, jo teroristi mēģināja atvērt durvis ik pēc dažām stundām. Tāpēc mans vīrs turēja rokturi, līdz ieradās mūsu armja atbrīvoja mūs,” atceras Ajaleta.
Uz jautājumu, kā paskaidrot bērniem, kā šādā situācijā rīkoties un kāpēc svarīgi būt mierīgiem un klusiem, Ajaleta atbild, ka atvases bieži vien saprot vairāk, nekā domājam:
“Stundas gāja un man bērniem bija jāsaka, ka tur, ārpusē, ir ļoti slikti cilvēki. Ja mamma vai tētis izies ārā, mēs, iespējams, nekad neatgriezīsimies. Viņi kļuva ļoti, ļoti klusi.”
Kopš tās dienas Ajaleta joprojām nav atgriezusies savā kibucā, bet pēc tā ļoti alkst. Ir cerība, ka dažu gadu laikā ģimene tomēr pārradīsies mājās.
Teroristu uzbrukumu pārdzīvojušo cilvēku prezentācija Latvijas Ebreju kopienas namā, pieminot 2 gadus kopš “Hamās” sarīkotā slaktiņa 2023. gada 7. oktobrī
Foto: Latvijas Televīzija
“Gazā joprojām ir ķīlnieki, un mēs gribam, lai viņi visi atgrieztos. Pat mirušie ķīlnieki. Mēs gribam, lai viņi atgrieztos, lai mēs varētu viņus apglabāt. Un mēs jūtam sāpes, ko izjūt ģimenes, kuras nav atguvušas savus mīļos. Mēs gribam, lai viņi visi būtu šeit,” piebilst Ajeleta.
Šobrīd Gazā iestājies ļoti trausls miers. Un, lai arī mājās nu atgriezušies visi vēl dzīvie ķīlnieki, Izraēla aizvien gaida arī gūstā bojā gājušo mirstīgās atliekas. Kā abas redz Gazas un Izraēlas nākotni? Sievietes atbild – ar “Hamās” mieru nevarēs rast nekad.
“7. oktobrī viņi ienāca mūsu mājās, viņi mūs apzaga, sagrāva mūsu teritoriju un mājvietas. Es gribu dzīvot mierā un ceru, ka šī diena pienāks. Bet “Hamās” nav risinājums. Viņi tur nevar palikt,” vērtē Jūlija.
“Jūs nevarat panākt mieru ar teroristu grupējumu. “Hamās” vairs nevar atrasties Gazā vai jebkur citur. Tas ir svarīgi jebkur pasaulē. Un, kad “Hamas” nebūs Gazā, es domāju, ka Gazas iedzīvotājiem un mums būs labāk,” piebilst Ajaleta.
KONTEKSTS:
2023. gada 7. oktobrī “Hamās” sarīkoja slaktiņu Izraēlā, noslepkavojot ap 1200 cilvēku, no kuriem absolūtais vairākums bija civilpersonas. Vēl aptuveni 250 cilvēkus, tajā skaitā sievietes, bērnus un sirmgalvjus, teroristi sagrāba par ķīlniekiem un aizveda uz Gazas joslu.
Izraēla atbildēja ar militāro operāciju Gazas joslā, kā arī pastiprināja klātbūtni Jordānas Rietumkrastā, solot iznīcināt teroristu grupējumu “Hamās”. Starptautiskā sabiedrība, tostarp arī vairāki Izraēlas sabiedrotie, vairākkārt norādījuši uz nesamērīgu Telavivas atbildi teroristu uzbrukumam.
2024. gada novembrī Starptautiskā krimināltiesa (SKT) izdeva aresta orderus Izraēlas premjera Netanjahu un citu Gazas karā iesaistīto amatpersonu aizturēšanai, apsūdzot viņus kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci.
2025. gada vasarā Izraēlas veiktās ilgstošās Gazas teritorijas blokādes un aktīvā bombardēšana novedusi pie katastrofāla bada, pirmās nepieciešamības preču un ūdens trūkuma. Starptautiskā genocīda pētnieku asociācija un ANO pārstāvji aicinājuši Telavivas rīcību šajā teritorijā atzīt par genocīdu
Pieaugot Rietumvalstu spiedienam uz Izraēlu, arvien skaļāk izskan aicinājumi atzīt Palestīnas valsti. Līdz šim to paveikušas vairāk nekā 150 ANO dalībvalstis, tostarp 11 no 27 Eiropas Savienības valstīm, piemēram, Spānija, Rumānija, Zviedrija, Īrija un Bulgārija. Rudenī Palestīnas valsti atzina Lielbritānija, Kanāda un Austrālija, kā arī Portugāle un Francija. Šādu valstu soli kritizējusi Izraēla un tās sabiedrotās ASV.
Oktobra sākumā ASV prezidents Donalds Tramps piedāvāja Izraēlai un “Hamās” savu 20 punktu pamiera plānu, uzsverot, ka abām pusēm tas jāpieņem. Pēc vairākas dienas ilgām netiešām sarunām Ēģiptē “Hamās” un Izraēla plānam piekrita. Drīz pēc tam Izraēla sāka daļēji atvilkt savus spēkus no Gazas joslas.