Krievijas uzbrukumos Ukrainai aizvadīto stundu laikā vairāki ievainotie un vismaz viens cilvēks miris pēc ballistiskās raķetes trieciena Mikolajivai. Frontē sīvākās cīņas turpinās Pokrovskas virzienā, kur ukraiņu spēki mēģina mazināt Krievijas spiedienu. Mediji vēsta, ka šajās dienās pilsētā mērķa sasniegšanai ir ieradušies ukraiņu izlūki. Tikmēr par atbalstu Ukrainas energoinfrastruktūras atjaunošanā paziņojuši lielā septītnieka valstu enerģētikas un vides ministri.
ĪSUMĀ:
- Aizvadītajā naktī Krievija pret Ukrainu raidījusi 223 dronus.
- Krievijas spēki jau vairāk nekā gadu mēģina ieņemt Pokrovskas pilsētu Ukrainā.
- Tur situāciju mēģinās uzlabot Ukrainas izlūki, ziņo mediji.
- Tikmēr sabiedrotie turpina sarunas par atbalstu Ukrainai.
Mediji: Pokrovskā notiek Ukrainas izlūku operācija nolūkā mazināt pieaugošo krievu spiedienu pilsētai
Kā sestdienas rītā ziņo Ukrainas gaisa spēki, Krievija piektdienas vakarā un aizvadītajā naktī palaida 223 bezpilota lidaparātus, no tiem apmēram 140 “Šahed”. Lielākā daļa dronu notriekti vai neitralizēti.
Mikolajivas mērs Vitālijs Kims sociālajos medijos ziņo, ka uzbrukumā pilsētai izmantota “Iskander-M” tipa ballistiskā raķete. Tiek uzskatīts, ka tai bija pievienota kasešu kaujas galviņa. Vairāku ievainoto vidū ir arī bērns.
Pokrovskā situāciju mēģinās uzlabot Ukrainas izlūki
Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs ziņo, ka Pokrovskas virzienā aizvadītajā diennaktī tika apturēti 48 Krievijas uzbrukuma mēģinājumi. Krievijas spēki jau vairāk nekā gadu mēģina ieņemt pilsētu. Maskavā apgalvo, ka tā esot ielenkta. ASV domnīca “Kara izpētes institūts” savā jaunākajā analīzē secina, ka neseno pretuzbrukumu laikā uz ziemeļiem no Pokrovskas ukraiņu spēki pavirzījušies tikai nedaudz.
To, ka pretinieks veic spiedienu tieši no ziemeļiem nolūkā sadalīt pilsētu divās daļās un traucēt armijas apgādi, Ukrainas sabiedriskajam medijam apliecinājis 68. jēgeru brigādes bezpilota sistēmu vada komandieris ar iesauku “Zoss”. Viņš piebilda, ka Krievijas taktika Pokrovskā ir izmantot nelielas kājinieku grupas:
“Iekļūst pilsētā, mēģina izrauties starp mūsu pozīcijām un iekļūt aizmugurē. Tajā pat laikā viņi cenšas neiesaistīties kaujās. Bet, kolīdz viņi satiek mūsu cīnītājus, notiek apšaude.”
Iespējams, likumsakarīgi, ka Pokrovskā ieradušies Galvenās izlūkošanas pārvaldes izlūki, lai mēģinātu mainīt situāciju par labu Ukrainas spēkiem. Par operāciju vēsta vairāki mediji, atsaucoties uz saviem avotiem. Kā ziņo aģentūra “Reuters”, izlūku ierašanās operāciju nedēļas sākumā sarežģīja lielā Krievijas dronu darbība. Operācijas norisi uzrauga Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītājs Kirilo Budanovs.
Izdevuma “The Economist” korespondents Olivers Kerols un Ukrainas sabiedriskais medijs atzīmē, ka pretuzbrukuma mērķis ir atjaunot nozīmīgos apgādes maršrutus.
Gan Kerolam, gan “Reuters” avoti nodevuši no drona filmētu video, kurā redzama vairāku karavīru izkāpšana no helikoptera.
Turpinās sarunas par atbalstu Ukrainai
Komentējot ASV telekanāla CNN ziņu par Pentagona atbalstu “Tomahawk” raķešu piegādei Ukrainai, “Kara izpētes institūta” pētnieki vērtē, ka šāds solis notiek vienlaikus ar Krievijas tālas darbības ballistisko un vadāmo raķešu izmantošanu pret Ukrainu. Pētnieki secina, ka “Tomahawk” raķetes palīdzētu mazināt šo ievērojamo Krievijas priekšrocību. Tiesa, gala lēmums ir ASV prezidenta Donalda Trampa ziņā.
Tikmēr G7 valstu enerģētikas un vides ministri pēc divu dienu ilgās tikšanās Toronto ir nosodījuši Krievijas veiktos uzbrukumus Ukrainas energosistēmai un solījuši palīdzēt atjaunot enerģētikas spējas ar dažādu mehānismu starpniecību. To vidū – ar reģionālo energosavienojumu un decentralizētas energosistēmas izveidi.
Piektdien Kanādas ārlietu ministre Anita Ananda paziņoja, ka pirms termiņa Ukrainai esot izmaksāti 10 miljoni Kanādas dolāru triecienos nopostītās kritiskās energoinfrastruktūras atjaunošanai.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Kopš 2024. gada rudens Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu. 2025. gada vasarā Zelenskis pavēstīja, ka Ukrainas austrumos Krievijas armijā karo arī algotņi no Ķīnas un Pakistānas.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu