Siliņas pārliecība: Latvijas ekonomika spēj pārvarēt ģeopolitiskos izaicinājumus
Neskatoties uz sarežģīto ģeopolitisko situāciju, Latvijas ekonomika saglabā spēju attīstīties un virzīties uz priekšu. Šo pārliecību pauda Ministru prezidente Evika Siliņa piektdien, atklājot augsta līmeņa sanāksmi starp valdību un Ārvalstu investoru padomi Latvijā (FICIL). Tikšanās galvenais vēstījums bija vienots mērķis – veidot spēcīgu un konkurētspējīgu Latviju, kurā uzņēmējiem ir brīvas rokas darboties un ekonomika plaukst.
Kopīgs redzējums un stratēģiskie virzieni
Premjere Siliņa uzsvēra, ka valdības un ārvalstu investoru kopīgais mērķis ir stipra un konkurētspējīga Latvija. Viņa minēja vairākus būtiskus valdības darba virzienus, kas nepieciešami šī mērķa sasniegšanai. Kā pirmo un ļoti svarīgu soli Siliņa identificēja investīciju vides stiprināšanu, norādot, ka bez tās nav iespējama jēgpilna saruna par Latvijas konkurētspēju un attīstības potenciālu. Lai veicinātu investīciju vides uzlabošanu, darbojas arī iniciatīva “Zaļais koridors”, kas paredzēta kā atbalsta mehānisms tautsaimniecībai nozīmīgiem komersantiem. Lai gan premjere aicināja ekonomikas ministru šo iniciatīvu vēl pilnveidot, tā apliecina valdības centienus atvieglot uzņēmējdarbību.
Otrs svarīgs valdības darba virziens ir fiskālā disciplīna un nākamā gada budžeta plānošana. Šis aspekts ir īpaši nozīmīgs, lai nodrošinātu valsts finanšu stabilitāti un ilgtspēju arī turpmākajos gados.
Latvijas ekonomikas perspektīvas un izaicinājumi
Lai gan kopējā aina liecina par spēju attīstīties, Latvijas ekonomikas situācija nav viennozīmīga. Dažādi analītiski dati un prognozes atspoguļo gan stabilizācijas pazīmes, gan arī izaicinājumus, īpaši salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm. Piemēram, kāda analīze liecina, ka, kamēr Lietuva un Igaunija demonstrē izaugsmes pazīmes, Latvijas ekonomika 2025. gadā lēni turpina atgūties pēc iepriekšējā gada krituma, prognozējot IKP pieaugumu vien 0,6% apmērā, kas ir zemākais rādītājs Baltijas valstīs. Tomēr perspektīva uz 2026. gadu rāda uzlabojumu, paredzot IKP pieaugumu līdz 1,8%. Latvijas Bankas prognozes jūnijā norādīja uz vāju IKP izaugsmi šogad, ko papildinās ieguldījumi aizsardzības spēju stiprināšanā un tirdzniecības partnervalstu attīstība. Vienlaikus inflācija tiek prognozēta mērena. Savukārt Eiropas Komisija maijā prognozēja Latvijai vājāko izaugsmi Baltijas valstīs šogad – 0,5% IKP pieaugumu, bet nākamgad – 2%. Šīs prognozes ņem vērā gan iedzīvotāju patēriņa pieaugumu nodokļu reformas dēļ, gan arī uzkrājumu veidošanu ģeopolitiskās nenoteiktības dēļ. Tiek prognozēts, ka 2025. gadā pieaugs investīcijas, ko veicinās ES fondu pieplūdums un aizsardzības nozares tēriņu kāpums.
Starptautiskā vidē aktuālie faktori, piemēram, globālās tirdzniecības noteikumu maiņa, jūras kravu pārvadājumu sadārdzināšanās un Eiropas lomas vājināšanās ģeopolitiskajā arēnā, nenoliedzami ietekmē arī Latvijas tautsaimniecību. Piemēram, pieaugošā ģeopolitiskā nenoteiktība un spriedze pasaulē ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Latvijas ekonomika 2025. gadā atpaliek no kaimiņiem. Ekonomikas ministrija gan sagatavojusi pārskatu, prognozējot, ka 2025. gadā ekonomikas aktivitāte varētu pieaugt straujāk – par 2,6%, ko veicinās globālās ekonomiskās vides uzlabošanās un zemākas procentu likmes eirozonā.
Investoru bažas un nepieciešamās reformas
Neskatoties uz valdības centieniem un kopējo mērķi, ārvalstu investori pauž arī bažas un norāda uz nepieciešamajām reformām. Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) ir aicinājusi valdību un Saeimu rūpīgi izvērtēt sekas, ja netiks pieņemti vairāki būtiski likumprojekti, tostarp Likums par ekonomisko ilgtspēju un grozījumi likumā “Par piesārņojumu”. Šobrīd pret Latviju jau ir ierosinātas trīs pārkāpuma procedūras par ES direktīvu neieviešanu, kas rada riskus ievērojamām ES sankcijām. FICIL ir arī paudusi, ka, lai gan investori pozitīvi vērtē uzsāktās ilgtermiņa reformas, ir kritiskāka attieksme pret paveikto darbaspēka resursu pieejamības jomā. Tāpat FICIL ir norādījusi uz ēnu ekonomikas samazināšanas nepieciešamību un ilgtspējīgas enerģētikas politikas izstrādi.
Šie signāli no investoru puses ir ļoti svarīgi, jo tie norāda uz konkrētām jomām, kur nepieciešama vēl lielāka uzmanība un rīcība, lai nodrošinātu ne tikai ekonomikas izaugsmi, bet arī tās stabilitāti un konkurētspēju starptautiskā līmenī. Tikšanās laikā tika uzsvērta arī nepieciešamība stiprināt publisko iepirkumu un valsts pārvaldes efektivitāti, kas ir fundamentāli aspekti uzņēmējdarbības vides uzlabošanā.
Nākotnes vīzija un praktiskie soļi
Ministru prezidente Evika Siliņa ir izteikusies, ka Latvijai ir skaidra vīzija par nākotnes ekonomikas modeli un nepieciešamajiem soļiem tās straujākai izaugsmei. Tiek strādāts pie jaunas visaptverošas Latvijas izaugsmes stratēģijas, kuras galvenie elementi ir uzņēmumu produktivitātes un eksportspējas celšana, cilvēkkapitāla attīstība, inovāciju un jauno tehnoloģiju ieviešana, kā arī izcilība zaļās ekonomikas, atjaunojamās enerģijas un bioekonomikas jomās. Lai šos mērķus sasniegtu, tiek sniegts atbalsts uzņēmēju produktivitātes, digitalizācijas, energoefektivitātes un konkurētspējas kāpināšanai. Šie praktiskie soļi kopā ar spēcīgu politisko gribu un ciešu sadarbību starp valdību un investoriem ir atslēga, lai Latvijas ekonomika varētu ne tikai attīstīties, bet arī veiksmīgi pārvarēt jebkurus ģeopolitiskos izaicinājumus.