Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes operācijas rezultātā piektdien trīs vietās bojāts naftas produktu cauruļvads Maskavas apgabala Ramenskas rajonā, sestdien paziņojusi Kijiva.
Galvenā izlūkošanas pārvalde norādīja, ka uzbrukuma rezultātā naftas cauruļvads pārstājis darboties. Pārvalde piebilda, ka šis cauruļvads ir daļa no Krievijas militārās infrastruktūras un tika izmantots Krievijas armijas apgādei ar degvielu.
Kijiva arī norādīja, ka ne tīkls pret droniem, ne bruņotie apsargi nespēja novērst uzbrukumu un visas trīs līnijas, pa kurām transportēja benzīnu, dīzeļdegvielu un aviācijas degvielu, vienlaikus tika uzspridzinātas.
Ukrainian Defense Intelligence has attacked the Koltsevoy oil pipeline in Moscow region on October 31. All three lines of the pipeline used to transport gas, diesel and aviation fuel have simultaneously and successfully exploded.
The length of the main oil product pipeline… pic.twitter.com/57vfygoO5x
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) November 1, 2025
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Kopš 2024. gada rudens Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu. 2025. gada vasarā Zelenskis pavēstīja, ka Ukrainas austrumos Krievijas armijā karo arī algotņi no Ķīnas un Pakistānas.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu