“Šajos Visu svēto svētkos man ir liels prieks ierakstīt Baznīcas doktoru rindās svēto Džonu Henriju Ņūmenu un tajā pašā laikā, sakarā ar Izglītības pasaules Jubileju, iecelt viņu līdzās svētajam Akvīnas Tomam par debesīgo aizbildni visiem tiem, kuri piedalās izglītības procesā,” ar šiem vārdiem sestdien, 1. novembrī, pāvests sāka Svētās Mises homīliju. Leons XIV apliecināja, ka Ņūmena iespaidīgā kultūras un garīgā personība kalpos par iedvesmu jaunajām paaudzēm, kuru sirds alkst pēc bezgalīgā.
Inese Šteinerte – Vatikāns
Pāvests teica, ka svēto dzīve liecina, ka ir iespējams dzīvot ar degsmi arī pašreizējos sarežģītajos apstākļos, neatstājot malā apustulisko mandātu “Mirdziet kā spīdekļi pasaulē” (Fil 2,15). Svētais tēvs šos vārdus atkārtoja skolotājiem un izglītības institūcijām.
Leons XIV atzīmēja, ka Jubileja ir cerības svētceļojums un visi izglītības darbinieki labi zina, cik nepieciešama ir cerība. “Kad domāju par skolām un universitātēm,” turpināja pāvests, “domāju par tām kā par pravietojuma laboratorijām, kur ar cerību tiek dzīvots un kura tiek nemitīgi pieminēta un piedāvāta.”
Romas bīskaps norādīja, ka tāda ir arī Evaņģēlijā izskanējusī Kalna Svētību jēga. Kalna Svētības sevī ietver jaunu realitātes interpretāciju. Tās ir Skolotāja Jēzus ceļš un vēsts. Pirmajā brīdī šķiet neiespējami pasludināt par svētīgiem nabagus, tos, kuri ir izsalkuši un izslāpuši pēc taisnības, tāpat arī vajātos, vai miera strādniekus. Taču, tas, kas šķiet neiespējams pasaulīgajā uztverē, piepildās ar jēgu un gaismu Dieva valstības tuvumā. Pāvests apliecināja, ka šīs valstības klātesamību redzam svētajos, kuri to dara aktuālu arī mūsu vidū.
“Kalna Svētības ir visizcilākā mācība,” teica pāvests. “Kungs Jēzus nav vis viens no daudzajiem skolotājiem, bet gan visizcilākais Skolotājs. Vēl, jo vairāk, Viņš ir visizcilākais Audzinātājs. Mēs, Viņa mācekļi, ejam Viņa skolā, mācoties atklāt Viņa dzīvē, jeb Viņa noietajā ceļā jēgas apvārsni, kas spēj apgaismot visas zināšanu formas.” Svētais tēvs novēlēja, lai mūsu skolas un universitātes kļūst par uzklausīšanas un Evaņģēlija praktizēšanas vietām.
Homīlijas turpinājumā Leons XIV atzīmēja, ka pašreizējie izaicinājumi var šķist pārāki par mūsu iespējām, taču, tas tā nav. Viņš aicināja neļaut sevi uzvarēt pesimismam un tumsai. Šajā ziņā noderīga ir svētā Džona Henrija Ņūmena lūgšana: “Vadi mani Tu, maigā Gaisma, cauri tumsai, kas mani apjož. Esi Tu mans pavadonis!” Vēršoties pie izglītības darbiniekiem, pāvests teica:
“Izglītības uzdevums ir dāvāt šo Maigo Gaismu tiem, kas pretējā gadījumā varētu palikt ieslodzīti īpaši viltīgajās pesimisma un baiļu ēnās. Tāpēc vēlos jums teikt: atbruņosimies no nepatiesajiem padošanās un nevarības aizbildinājumiem un mūsdienu pasaulē izplatīsim lielos cerības iemeslus! Kontemplēsim un norādīsim uz spīdekļiem, kuri izstaro gaismu un kalpo par orientieriem šajā tagadnē, ko aptumšo daudzas netaisnības un neskaidrības! Tāpēc iedrošinu jūs padarīt skolas, universitātes un visas izglītības realitātes, tajā skaitā neformālās un tās, kas sastopamas uz ielām, par dialoga un miera civilizācijas sliekšņiem.”
Pāvests katram skolotājam aicināja uzdot sev jautājumus: “Vai mazāk apdāvinātie nav cilvēki? Vai vājajiem nepiemīt tā pati cilvēciskā cieņa? Vai tiem, kuri ir piedzimuši ar mazākām iespējām, ir jāaprobežojas vienīgi ar izdzīvošanu?” Svētais tēvs norādīja, ka no atbildēm, ko sniegsim uz šiem jautājumiem, būs atkarīga mūsu sabiedrības vērtība un no tām būs atkarīga arī mūsu nākotne. Leons XIV piebilda, ka no tām būs atkarīga arī izglītības evaņģēliskā kvalitāte.
Pāvests norādīja, ka dzīve mūs apgaismo ne jau tāpēc, ka esam bagāti, skaisti un vareni. Tā mūs apgaismo, kad atklājam, ka esam Dieva aicināti, ka mums ir paaicinājums, misija, ka mūsu dzīve kalpo kaut kam vairāk, nekā mums pašiem. Ikvienai radībai ir dota sava loma. Ieguldījumam, kuru katrs varam dot, ir unikāla vērtība un izglītības kopienu uzdevums ir iedrošināt šādu ieguldījumu dot.
Svētais tēvs aicināja neaizmirst, ka izglītības gājuma centrā ir nevis abstrakti indivīdi, bet gan cilvēki ar miesu un garu. Īpaši viņš aicināja neaizmirst tos, kuri saskaņā ar ekonomikas paramentriem, nedod nekādu pienesumu. “Esam aicināti izaudzināt cilvēkus, lai viņi spīd kā zvaigznes savā vispilnīgākajā cieņā,” teica Leons XIV. Viņš norādīja, ka kristīgajā perspektīvā izglītība palīdz kļūt svētiem. Šajā ziņā viņš atgādināja, ka pāvests Benedikts XVI sava apustuliskā ceļojuma laikā uz Lielbritāniju 2010. gadā, kad pasludināja par svētīgu Džonu Henriju Ņūmenu, jauniešus aicināja kļūt svētiem ar šādiem vārdiem: “Tas, ko katram no jums visvairāk par visu vēlas Dievs, ir, lai jūs kļūtu svēti. Viņš jūs mīl daudz vairāk, nekā varat iedomāties un grib jums visu to labāko”.
Noslēdzot Svētās Mises homīliju pāvests Leons XIV lūdzās, lai katoliskā izglītība katram palīdz atklāt savu aicinājumu uz svētumu.