Jordānijas un Vācijas ārlietu ministri paziņojuši, ka ārvalstu spēkiem, kurus plānots izvietot Gazas joslā, vajadzētu ANO mandātu. Saskaņā ar ASV atbalstīto pamiera plānu šiem spēkiem vajadzētu palīdzēt apmācīt policijas spēkus Gazas joslā, kā arī nodrošināt kontroli pār pierobežu un panākt, ka teroristu grupējuma “Hamās” rokās nenonāk ieroči.
Jordānijas un Vācijas ārlietu ministri iestājas par ANO mandātu starptautiskajiem spēkiem Gazas joslā
Domnīcas “Starptautiskais stratēģisko pētījumu institūts” pasākumā Bahreinā Jordānijas ārlietu ministrs Aimans Safadi teicis, ka pastāvot vienprātība par ANO Drošības padomes mandāta piešķiršanu, lai starptautiskie kārtības uzturēšanas spēki Gazas joslā varētu strādāt efektīvi. Amatpersona gan uzsvēra, ka Jordānija nesūtīs savus spēkus uz Gazu.
Vācijas ārlietu ministrs Kristians Vadepūls norādīja, ka šādai misijai vajadzētu skaidru starptautiskajā likumā balstītu mandātu.
Tikmēr Izraēlas bruņotie spēki paziņojuši, ka piektdienas vakarā saņemtās trīs cilvēku mirstīgās atliekas nemaz nepiederot dzīvību zaudējušajiem ķīlniekiem, kurus “Hamās” saskaņā ar pamiera plānu esot jānodod Izraēlai.
“Hamās” bruņotais spārns paziņojis, ka esot nodotas mirstīgās atliekas, kuras nav izdevies pilnībā atpazīt. Tas arī apgalvo, ka Izraēla noraidīja izteikto piedāvājumu saņemt paraugu analīžu veikšanai.
KONTEKSTS:
2023. gada 7. oktobrī “Hamās” sarīkoja slaktiņu Izraēlā, noslepkavojot ap 1200 cilvēku, no kuriem absolūtais vairākums bija civilpersonas. Vēl aptuveni 250 cilvēkus, tajā skaitā sievietes, bērnus un sirmgalvjus, teroristi sagrāba par ķīlniekiem un aizveda uz Gazas joslu.
Izraēla atbildēja ar militāro operāciju Gazas joslā, kā arī pastiprināja klātbūtni Jordānas Rietumkrastā, solot iznīcināt teroristu grupējumu “Hamās”. Starptautiskā sabiedrība, tostarp arī vairāki Izraēlas sabiedrotie, vairākkārt norādījuši uz nesamērīgu Telavivas atbildi teroristu uzbrukumam.
2024. gada novembrī Starptautiskā krimināltiesa (SKT) izdeva aresta orderus Izraēlas premjera Netanjahu un citu Gazas karā iesaistīto amatpersonu aizturēšanai, apsūdzot viņus kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci.
2025. gada vasarā Izraēlas veiktās ilgstošās Gazas teritorijas blokādes un aktīvā bombardēšana novedusi pie katastrofāla bada, pirmās nepieciešamības preču un ūdens trūkuma. Starptautiskā genocīda pētnieku asociācija un ANO pārstāvji aicinājuši Telavivas rīcību šajā teritorijā atzīt par genocīdu
Pieaugot Rietumvalstu spiedienam uz Izraēlu, arvien skaļāk izskan aicinājumi atzīt Palestīnas valsti. Līdz šim to paveikušas vairāk nekā 150 ANO dalībvalstis, tostarp 11 no 27 Eiropas Savienības valstīm, piemēram, Spānija, Rumānija, Zviedrija, Īrija un Bulgārija. Rudenī Palestīnas valsti atzina Lielbritānija, Kanāda un Austrālija, kā arī Portugāle un Francija. Šādu valstu soli kritizējusi Izraēla un tās sabiedrotās ASV.
Oktobra sākumā ASV prezidents Donalds Tramps piedāvāja Izraēlai un “Hamās” savu 20 punktu pamiera plānu, uzsverot, ka abām pusēm tas jāpieņem. Pēc vairākas dienas ilgām netiešām sarunām Ēģiptē “Hamās” un Izraēla plānam piekrita. Drīz pēc tam Izraēla sāka daļēji atvilkt savus spēkus no Gazas joslas.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu