ES valstis sašķeļas par piesārņojuma kredītiem Eiropas rūpniecībai
Eiropas Savienības dalībvalstis ir dziļi sašķeltas jautājumā par to, cik daudz piesārņojuma kredītu varētu izmantot to rūpniecība ceļā uz 2040. gada klimata neitralitāti. Šī nesaskaņa kļūst par nopietnu šķērsli Eiropas Zaļajam darījumam (Green Deal), kas reiz tika slavēts kā bloka vēsturiskākā politikas iniciatīva tīrai izaugsmei. Šobrīd diskusijas starp dalībvalstīm un Eiropas rūpniecības interešu aizstāvju pieaugošās bažas par pārāk stingru regulējumu un stingriem mērķiem, kas apdraud konkurētspēju globālajā tirgū, met ēnu pār zaļā kursa nākotni.
Klimata mērķi un kompromisu meklējumi
Neskatoties uz to, ka Eiropas Savienība arvien vairāk pievēršas konkurētspējas stiprināšanai, Eiropas rūpniecība ir paudusi bažas par pārmērīgu regulējumu un pārāk stingriem mērķiem, kas padara tos mazāk konkurētspējīgus salīdzinājumā ar globālajiem konkurentiem. Oglekļa kredīti ir tirgojamas apliecības, ko rūpniecība izmanto, lai kompensētu daļu savu emisiju, un to mērķis ir radīt finansiālus stimulus piesārņojuma samazināšanai. Katrs kredīts atbilst vienai metriskajai tonnai CO2, kas ir samazināta vai piesaistīta no atmosfēras.
Vairāki diplomāti, kuri ir tuvu sarunām Briselē, norādījuši, ka ES valstis joprojām nav vienisprātis par turpmāko virzību, signalizējot par grūtībām pirms izšķirošā balsojuma, kas paredzēts 4. novembrī par 2040. gada klimata mērķi. Šis mērķis paredz emisiju samazināšanu par 90% līdz nākamajai desmitgadei. Šis 2040. gada mērķis ir radījis sašķeltību gan Eiropas Komisijas, gan Eiropas Parlamenta rindās – vieni atbalsta piedāvājuma mīkstināšanu, bet citi, piemēram, Dānija, kas pašlaik vada ES Padomi un pārrauga šo pretrunīgo jautājumu, vēlas saglabāt mērķus nemainītus un pat pastiprināt tos.
Kredītu apjoms un dalībvalstu pieprasījumi
Jūlijā Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu, kas noteica 3% griestus starptautiskiem oglekļa kredītiem. Tomēr, kā liecina jaunākais sarunu dokumentu projekts, kas redzēts Euronews, šis griestu apjoms saglabājas, neskatoties uz Francijas, Itālijas un Polijas aicinājumiem to palielināt. Parīze un Roma pieprasa 5% griestus, savukārt Varšava, pēc diplomātu teiktā, aicina pēc ievērojami lielāka – 10% apjoma. Tiek prognozēts, ka vienošanās par oglekļa kredītiem tiks panākta nākamnedēļ, jo ES valstīm šodien nav izdevies pārvarēt strupceļu.
Lēmums par to, kāds būs pieļaujamais apjoms un vai tas pārsniegs 3%, vēl nav galīgs. Klimata mērķis 2040. gadam ir kļuvis par nopietnu izaicinājumu ES un ir radījis pretreakciju pret Zaļo darījumu. ES vides ministriem paredzēts pieņemt 2040. gada klimata mērķi nākamajā otrdienā, pieaugot spiedienam, lai bloks panāktu vienprātību pirms COP30 ANO klimata samita.
“Kā vēsturiski liels piesārņotājs ES nevar un tai nevajadzētu nodot savu atbildību vai atļauties elastību tikai tāpēc, ka tas ir lētāk un ērtāk. Kā visstraujāk sasilstošajam kontinentam pasaulē Eiropai vajadzētu būt ļoti motivētai īstenot straujus izmešu samazinājumus šeit un tagad,” uzskata vides organizāciju pārstāvis, norādot uz nepieciešamību koncentrēties uz dabas atjaunošanu.
Rūpniecības konkurētspēja un vides grupu kritika
Līdz šim ES sevi ir pozicionējusi kā klimata politikas līderi. Pašreizējais klimata mērķis pieprasītu valstīm samazināt emisijas par 90% līdz 2040. gadam, salīdzinot ar 1990. gada līmeni. Eksperti brīdina, ka šo mērķu atcelšana varētu kaitēt ES uzticamībai globālajā arēnā, kur tā ir centusies ieņemt vadošo pozīciju un mudināt citas lielas piesārņotājvalstis sekot tās piemēram. Tomēr šo mērķu sasniegšana prasa ievērojamus centienus no enerģiju intensīvajām nozarēm Eiropā, kuras jau saskaras ar augstām enerģijas un ražošanas izmaksām.
Daudzas ES valstis vēlas sākt izmantot oglekļa kredītus jau 2031. gadā, agrāk nekā sākotnēji bija plānots (2036. gads), kamēr citas atbalsta 2036. gada termiņu. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena vēstulē ES valdībām šī mēneša sākumā atbalstīja 3% oglekļa kredītu apjomu. Viņa arī norādīja, ka bloka mērķis varētu būt “zemāks par 90%”, ja tas balstītos uz “rentabliem un augstas integritātes” samazinājumiem, kas saistīti ar “Global Gateway” partnerībām – bloka centieniem konkurēt ar Ķīnas “Jostas un ceļa” iniciatīvu, lai veidotu kritiski svarīgu infrastruktūru ārvalstīs.
Tomēr vides grupas ir bijušas ļoti kritiski noskaņotas. Metjū Mals, lauksaimniecības un klimata politikas speciālists NVO European Environmental Bureau (EEB), norāda, ka bloka plāns atļaut oglekļa kompensācijas “traucē investīcijas” zaļajā pārejā un liecina, ka ES ir “spējīga un nevēlas” saglabāt solījumus, kas doti 2019. gadā zaļās vilnis Eiropā augstākajā punktā. “Kā vēsturiski liels piesārņotājs ES nevar un tai nevajadzētu nodot savu atbildību vai atļauties elastību tikai tāpēc, ka tas ir lētāk un ērtāk. Kā visstraujāk sasilstošajam kontinentam pasaulē Eiropai vajadzētu būt ļoti motivētai īstenot straujus izmešu samazinājumus šeit un tagad,” saka Mals, ierosinot, ka blokam tā vietā vajadzētu koncentrēties uz dabas atjaunošanu un dabisko oglekļa piesaistītāju atjaunošanu.
Pārskatīšanas klauzula un dalībvalstu atšķirīgās intereses
Dānijas prezidentūra ES piedāvājusi elastību cerībā mazināt bažas par rūpniecības konkurētspējas samazināšanos, īpaši automobiļu un smagās rūpniecības, piemēram, tērauda ražošanas nozarēs. Pārskatīšanas klauzulas, kas ieviesta jaunākajā Padomes projektu priekšlikumā, funkcionēšana ir viens no jautājumiem, ko apspriež ES valstis. Klauzula paredz, ka Komisijai ir jāiesniedz likumdošanas priekšlikumi, ja ES valstis neizdodas sasniegt 2040. gada klimata mērķi, ar nosacījumu, ka “iespējamie trūkumi nebūtu uz citu ekonomikas nozaru rēķina”. Dažas valstis pieprasījušas “spēcīgāku formulējumu” pārskatīšanas klauzulā, lai skaidri noteiktu nosacījumus, kas to izraisītu.
Ziemeļvalstis atbalsta 90% mērķi, daļēji pateicoties to progresīvākajām tehniskajām spējām dekarbonizācijā. Tikmēr vairākas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis, piemēram, Čehija, Ungārija, Polija un Slovākija, ir lūgušas atbalstu savai pārejai no zemākas vēsturiskās industriālās bāzes un atkarības no fosilā kurināmā. Kāds franču politiķis ir norādījis, ka Parīze vēlētos redzēt šādu pārskatīšanu līdz 2030. gadam, atsaucoties uz “aizsardzības programmu”, nevis “protekcionismu”, lai atjaunotu “godīgu konkurenci” Francijas autobūves sektorā. Arī bijušais Čehijas premjerministrs nepārprotami noraidījis 90% mērķi 2040. gadam, uzsverot, ka jebkuriem nākotnes klimata mērķiem jābūt saistītiem ar pārskatīšanas klauzulu.
Zaļā darījuma nākotne un rūpniecības bažas
2040. gada klimata solījums ir kļuvis par pārbaudījumu Zaļā darījuma īstenošanai – ES galvenajai klimata iniciatīvai. Bloka zaļās ambīcijas sāka saskarties ar pretestību no centristiem un galēji labējiem spēkiem Eiropas Parlamentā 2024. gada ES vēlēšanās. Zaļās partijas cieta vēlēšanu neveiksmi, salīdzinot ar savu iespaidīgo pieaugumu 2019. gada balsojumā.
ES valstis un rūpniecības pārstāvji lobē ES, lai tā pieņemtu tehnoloģiski neitrālu pieeju, kas nozīmē brīvību izmantot visefektīvākās tehnoloģijas klimata mērķu sasniegšanai. Šis pieprasījums ir atbalstīts jaunākajā likumdošanas projekta piedāvājumā, iekļaujot kodolenerģiju, oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu, ģeotermālo enerģiju un biokurināmo. Tērauda asociācijas (Eurofer) ģenerāldirektors ir norādījis, ka 90% mērķis līdz 2040. gadam ir “ilūzija”, jo tas paredz gandrīz pilnīgu enerģiju intensīvo nozaru, piemēram, tērauda, transporta un mājsaimniecību, dekarbonizāciju tikai 15 gadu laikā. Savukārt Eiropas Ķīmijas rūpniecības padome (Cefic) ir brīdinājusi, ka rūpnīcu slēgšanas starp 2023. un 2024. gadu ir desmit reizes lielākas nekā nozares vēsturiskais vidējais rādītājs, signalizējot par nopietnu ietekmi. “Ķīmiskā rūpniecība piedzīvo vienu no smagākajām ekonomikas lejupslīdēm. Bez tūlītēja un mērķtiecīga atbalsta ES riskē nodarīt ilgstošu kaitējumu savai rūpniecības bāzei,” brīdina Cefic.
Kad ES valstis panāks kopēju nostāju, likumdošanas jautājums nonāks Eiropas Parlamenta ziņā. Tā rūpniecības un transporta komiteja paredzēts balsot par priekšlikumu 5. novembrī.