Pēc nedēļas Brazīlijā sāksies lielais klimata samits COP30, kurā Eiropas Komisija (EK) bija ieplānojusi prezentēt jauno plānu – Eiropas apņemšanos līdz 2040. gadam samazināt CO2 emisijas par 90 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Taču šis plāns ir izraisījis dalībvalstu neapmierinātību. Vai Eiropa pamazām atkāpjas no Zaļā kursa?

ĪSUMĀ:

  • Vairākas ES valstis pieprasa atvieglojumus klimata mērķu jautājumos.
  • Arī Latvijā ir bažas par atsevišķu nozaru apdraudējumu klimata mērķu vārdā.
  • Eiropas Parlamentā gan neatbalsta atkāpšanos no Zaļā kursa.

Vairākas Eiropas Savienības (ES) valstis jau ir aicinājušas Eiropas Komisiju noteikt pragmatiskākus klimata mērķus un ieviest lielāku elastību to sasniegšanai. Taču, ja Eiropa palēninās savus centienus klimata jomā, tā varētu nesasniegt 2040. gada mērķi vai arī būs jāprasa lielāka emisiju samazināšana no nabadzīgākām valstīm.

Dalībvalstis pieprasa atvieglojumus

Visam zaļajam – Zaļajam kursam – ES dalībvalstis tomēr nav gatavas atmest ar roku, taču teju katra dalībvalsts cenšas izprasīt no EK kaut kādu atvieglojumu apmaiņā pret solījumu atbalstīt Eiropas klimata mērķus 2040.

Tā Francijai jau ir dabūjusi atļauju ievērojamai tērauda tarifu palielināšanai. Polija cer atlikt oglekļa nodokli fosilajam kurināmajam, ko izmanto transportā un apkurei, savukārt Itālija ir pieprasījusi izmaiņas plānotajā iekšdedzes dzinēju aizliegumā no 2035. gada.

Vācija vēlas mazāk apgrūtinošu dekarbonizācijas ceļu smagajai rūpniecībai. Francija – lai pie atjaunojamās enerģijas tiktu pieskaitīta arī atomenerģija.

Latvijā apdraudēta lauksaimniecība un kokrūpniecība

Skeptiska ir arī Latvija.

“Es domāju ne jau tikai Latvija. Daudzas valstis šeit par to runā – vai ETS [emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu] mēs varam tādā tempā ieviest un vai tas nesadārdzinās tik ļoti cenas mūsu iedzīvotājiem. Jo tad, kad klimata mērķus noteica, nebija kara Ukrainā. Un es domāju, ka karš Ukrainā, sankcijas un viss tas, kas šobrīd notiek ģeopolitiski, ļoti ietekmē gala cenu. Es nevaru ļaut kādai nozarei, tikai tāpēc, negribu teikt – iznīkt, bet katrā ziņā kļūt tikt ļoti, ļoti apdraudētai tādēļ, ka ir šie klimata mērķi jāsasniedz tādi, kādi viņi tur ir,” sacīja premjere Evika Siliņa (“Jaunā Vienotība”).

Latvijā ir divas jomas, kas ir visvairāk apdraudētas – lauksaimniecība un kokrūpniecība.

Bažas par vienkāršošanas sekām

Bet, kamēr dalībvalstis ir apņēmības pilnas mīkstināt klimata mērķus, Eiropas Parlamentā valda pretējs noskaņojums.

EK piedāvājums vienkāršošanai un birokrātijas mazināšanai, kas ietvēra arī atteikšanos no vairākām ziņojamām lietām klimata jomā, kas jāgatavo uzņēmumiem, no parlamenta saņēma sarkano gaismu. Jo īpaši politiskie spēki no centra pa kreisi un nevalstiskās organizācijas uztraukušās, ka šis ir vēl viens veids, kā atteikties no Zaļā kursa.

“Manuprāt, problēma ir tā, ka pastāv ļoti labi organizēta programma, lai pārskatītu visu, kas saistīts ar klimata un vides tiesību aktiem. Bieži vien, īpaši no Eiropas Komisijas un dažu dalībvalstu puses, tas tiek dēvēts par vienkāršošanu. Visiem taču patīk vienkāršākas lietas, un neviens nav pret vienkāršām lietām. Taču mums nepatīk, kad šī vienkāršošanas programma faktiski tiek izmantota, lai deregulētu – proti, lai atceltu visus tos sociālos un vides aizsardzības pasākumus, kas ieviesti,” pauda Klimata rīcības tīkla (CAN) Eiropā direktore Kiara Martinelli.

Pēc nedēļas sāksies Klimata konference COP30 Brazīlijā – 10 gadus pēc Parīzes klimata nolīguma. ASV no šī līguma ir izstājusies, atstājot tajā zināmu tukšumu, tāpēc Eiropai vēl jo vairāk vajadzētu parādīt savu līderību. Tas gan pagaidām izskatās pēc grūti īstenojama plāna.

Valodas kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņot par kļūdu