Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis sestdien uzsvēris, ka Krievijas armija nav aplenkusi vai nobloķējusi Pokrovsku un Mirnohradu.
Sirskis pēc Pokrovskas frontes apmeklējuma arī paziņoja, ka Ukrainas armija Pokrovskā īsteno sarežģītu operāciju, lai nogalinātu un atvairītu ienaidnieku. Operācijā cita starpā piedalās Īpašo operāciju spēki, Ukrainas Drošības dienests un Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde.
“Pokrovskas-Mirnohradas aglomerācijā mūsu karaspēks atvaira ilgstošu spiedienu no lieliem ienaidnieka spēkiem, kas mērāmi tūkstošos un neatlaidīgi cenšas iefiltrēties dzīvojamos rajonos un pārraut mūsu apgādes ceļus. Tomēr pilsētas nav aplenktas vai bloķētas, un mēs darām visu nepieciešamo, lai uzturētu loģistiku,” pavēstīja Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks.
“Turpinās sarežģīta operācija, lai iznīcinātu un padzītu ienaidnieku no Pokrovskas. Galvenais slogs gulstas uz Ukrainas Bruņoto spēku vienībām, jo īpaši uz bezpilota lidaparātu operatoriem un uzbrukuma vienībām. Tāpat pēc mana norādījuma pilsētā darbojas apvienotās Īpašo operāciju spēku, Ukrainas Armijas tiesībaizsardzības dienesta, Ukrainas Drošības dienesta un citu Ukrainas aizsardzības spēku sastāvdaļu, tostarp Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvaldes grupas,” atklāja Sirskis.
Sirskis uzsvēra, ka pašreizējos smagajos apstākļos izšķiroša nozīme ir efektīvai koordinācijai starp vienībām un labi sinhronizētai uzdevumu izpildei.
“Aglomerācijas aizsardzība tiks pastiprināta ar papildu vienībām, ieročiem un aprīkojumu, tostarp bezpilota lidaparātu sistēmām,” viņš piebilda.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Kopš 2024. gada rudens Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu. 2025. gada vasarā Zelenskis pavēstīja, ka Ukrainas austrumos Krievijas armijā karo arī algotņi no Ķīnas un Pakistānas.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu