Latvija pirmo reizi spīdēs Olimpisko spēļu Kultūras olimpiādē ar teātra mākslu
Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) vēsturiskais solis atklāj jaunu lappusi valsts pārstāvniecībā starptautiskajā sporta arēnā. Pirmo reizi Latvijas vēsturē mūsu valsts tiks pārstāvēta ne tikai sporta sacensībās, bet arī prestižajā Olimpisko spēļu Kultūras olimpiādē. Šis pagrieziena punkts atzīmē Latvijas klātbūtnes paplašināšanos, apliecinot sevi ne tikai trasēs un stadionos, bet arī kultūras un radošās izpausmes laukā. Milānā, kas kļūs par vienu no 2026. gada ziemas olimpisko spēļu norises vietām, tiks demonstrēta Liepājas teātra aizkustinošā izrāde “Latviešu raķetes”. Šis notikums piedāvās Olimpisko spēļu viesiem un Itālijas sabiedrībai unikālu ieskatu Latvijas radošajā spēkā un kultūras daudzveidībā.
Izrāde “Latviešu raķetes” – ceļojums Latvijas bobsleja vēsturē
Liepājas teātra izrāde “Latviešu raķetes” ir īpaši atlasīta, lai pārstāvētu Latviju šajā nozīmīgajā kultūras pasākumā. Izrāde, kas iekļauta Milānas–Kortīnas 2026. gada ziemas olimpisko spēļu Kultūras olimpiādes programmā, stāsta par Latvijas bobsleja aizsākumiem 20. gadsimta 80. gados. Darbība daļēji risināsies pie Kortīnas bobsleja trases, simboliski savienojot Latvijas bobsleja mantojumu ar moderno olimpisko kustību. Šī izrāde ir balstīta uz patiesiem notikumiem, atspoguļojot inženiera un kamaniņu sporta trenera Rolanda Upatnieka stāstu. Viņš no idejas vien radīja pirmo PSRS izlasi bobslejā, kurā 95% sportistu bija latvieši. Upatnieka inženiertehniskais talants un spēja vadīt komandu aizsāka revolūciju bobsleja pasaulē, bet viņa radītās kamanas ieguva leģendāru nosaukumu – “Latviešu raķetes”.
Olimpisms – sinhronā harmonija starp sportu un mākslu
Mūsdienu Kultūras olimpiādes forma atšķiras no senajām tradīcijām, taču tās ideja joprojām sakņojas dziļi Pjēra de Kubertēna vīzijā. Jau 19. gadsimta beigās Kubertēns, atdzīvinot seno grieķu tradīciju, iedomājās sporta un mākslas svinības, kurās vienkopus pulcētos ne tikai sportisti, bet arī filozofi, zinātnieki, dzejnieki un mākslinieki. Viņš uzskatīja, ka tieši šī talantu daudzveidība ir “olimpisma gars”. Lai gan sākotnēji, no 1912. līdz 1948. gadam, Kultūras olimpiāde ietvēra mākslas konkursus ar medaļu piešķiršanu arhitektūrā, literatūrā, mūkslā, glezniecībā un tēlniecībā par darbiem, ko iedvesmojis sports, mūsdienās tā ir ieguvusi citu, plašāku formu. Tā vairs nav sacensība meistarībā, bet gan platforma, kas ļauj valstīm sevi pilnvērtīgi parādīt gan sporta laukumā, gan arī caur kultūras un radošās izpausmes prizmu. Šis solis ir ļoti nozīmīgs Latvijai, jo ļauj mums pasaules lielākajā sporta forumā sevi prezentēt caur teātra un mākslas neatsveramo ietekmi.
Latvija – radošuma un garīgās spēka apliecinājums Milānā
Dalība Kultūras olimpiādē ir apliecinājums tam, ka Latvija spēj sevi pilnvērtīgi izpaust dažādos līmeņos. Piedāvājot “Latviešu raķetes” viesiem un Itālijas sabiedrībai, Latvija demonstrē savu radošo potenciālu un garīgo spēku. Izrāde, ko režisējis Regnārs Vaivars, balstās intervijās ar 21 bobslejam tuvu stāvošu personu, radot dziļi emocionālu stāstu par drosmi, izgudrotāja garu un nelokāmu ticību idejai. Tas ir stāsts par to, kā nelielas valsts sportisti kļuva par pasaules līmeņa meistariem. Izrāde “Latviešu raķetes” tiks izrādīta 7. februārī pulksten 18:00 Milānā, “Teatro Lirico Giorgio Gaber”, tikai dienu pēc Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas, tādējādi radot spēcīgu kultūras un sporta sinerģiju pasākuma sākumā.
“Olimpisms nav sistēma, tas ir prāta, apziņas stāvoklis. Tas var izpausties dažādos veidos,” savulaik uzsvēris Kubertēns. Šī doma lieliski atspoguļo Kultūras olimpiādes būtību, kurā sports un māksla satiekas, lai radītu unikālu pieredzi un svinētu cilvēka talanta un centības daudzpusību. LOK šis ir pirmais šāda mēroga solis, kas pavērs jaunas iespējas Latvijas kultūras un sporta atpazīstamības veicināšanā pasaulē.