Nīderlandes politiskajā arēnā neizšķirts rezultāts: centristi un galēji labējie sīvā cīņā
Nīderlandes jaunākās parlamenta vēlēšanas ir noslēgušās ar pārsteidzoši sīvu rezultātu, kurā centriskā liberālā partija “Demokrāti 66” (D66) un galēji labējā Brīvības partija (PVV), ko vada Gērts Vilderss, cīnās gandrīz neizšķirtā cīņā. Pēc gandrīz visu balsu saskaitīšanas – 98% – abas partijas ieguvušas identisku rezultātu – pa 26 mandātiem 150 vietu parlamentā. Šis iznākums iezīmē nozīmīgu pavērsienu Nīderlandes politiskajā ainavā, sagādājot gan prieku, gan izaicinājumus politiskajiem spēkiem.
D66 uzplaukums un Vildersa izaicinājumi
Lai gan pirmsvēlēšanu aptaujas bieži vien prognozēja uzvaru Gērta Vildersa populārākajai Brīvības partijai (PVV), kas Nīderlandes politikā jau ilgstoši ieņem spēcīgas pozīcijas, šoreiz situācija izrādījusies citādāka. Centristu partija D66, ko vada Robs Jetens, ir demonstrējusi ievērojamu progresu, praktiski trīskāršojot savu vietu skaitu parlamentā salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām. Partijas līderis Robs Jetens paudis gandarījumu, norādot, ka vēlētāji ir izvēlējušies “pozitīvismu un progresu”, atsakoties no “negācijas un naida politikas”. Viņš sevi raksturo kā progresīvu politiķi, kura prioritātes ir zaļās enerģijas tehnoloģijas, pilsētu attīstība mājokļu krīzes risināšanai un slimību profilakse. Viņa ambiciozie plāni ietver desmit jaunu pilsētu izveidi un strauju jaunu mājokļu būvniecību.
Savukārt Gērta Vildersa Brīvības partija (PVV) ir ieguvusi otro vietu, kas ir ievērojami vājāks sniegums nekā 2023. gadā, kad tā ieguva 37 mandātus. Vilders ir atzinis, ka viņa partijai, visticamāk, nāksies palikt opozīcijā, jo citas partijas ir izteikušas nevēlēšanos sadarboties ar viņu, īpaši ņemot vērā iepriekšējās koalīcijas sabrukumu un Vildersa stingro nostāju imigrācijas jautājumā. Lai gan viņš ir pieļāvis, ka partija turpina cīnīties un nav gatava padoties, viņa izredzes veidot valdību ir niecīgas. Tas ir zināms trieciens politiķim, kurš galveno uzsvaru savā retorikā ir licis uz migrācijas un islamizācijas apkarošanu, un kurš iepriekš ir brīdinājis, ka gadījumā, ja viņa partija saņem visvairāk balsu, bet tiek atstāta aiz borta, tas nozīmētu “demokrātijas nāvi” Nīderlandē.
Koalīcijas veidošanas sarežģījumi
Lai gan D66 ir ieguvusi visvairāk balsu, partijas līderim Robam Jetenam nebūs viegls uzdevums izveidot jauno valdību. Nīderlandes parlaments ir ļoti sadrumstalots, un koalīcijas izveidei nepieciešamas vismaz 76 no 150 vietām. Provizoriskie rezultāti liecina, ka D66 un PVV ieguvušas identisku rezultātu – 26 mandātus. Lai veidotu vairākumu, Jetena partijai, visticamāk, būs jāveido plaša koalīcija ar citām partijām. Kā potenciālie partneri tiek minēti centriski labējo Kristīgais Demokrātiskais Aicinājums (CDA), kas prognozēts 19 vietu ieguvējs, un liberāli konservatīvā Tautas partija Brīvībai un Demokrātijai (VVD), kas varētu saņemt 23 vietas. Tomēr nav skaidrs, vai visas šīs partijas piekritīs sadarboties. Pirmsvēlēšanu aptaujas gan liecināja, ka vēlētāju aktivitāte bija 78,4%, kas ir nedaudz augstāka nekā 2023. gada vēlēšanās, signalizējot par iedzīvotāju interesi par valsts politisko nākotni.
Vēsturiski Nīderlandē koalīcijas veidošana ir ilgs un sarežģīts process, kas bieži vien aizņem vairākus mēnešus. Iepriekšējās vēlēšanās 2023. gadā, kad Vildersas PVV ieguva pārliecinošu uzvaru, koalīcijas veidošana ilga septiņus mēnešus, un galu galā par kompromisa figūru tika izraudzīts bijušais izlūkdienesta vadītājs Diks Šofs. Tomēr izveidotā koalīcija sabruka jau pēc 11 mēnešiem, jo Brīvības partija nevarēja vienoties ar partneriem par imigrācijas ierobežošanas jautājumu. Tas noveda pie pirmstermiņa vēlēšanām.
Politiskās dinamikas maiņa
Šīs vēlēšanas demonstrē Nīderlandes politiskās dinamikas būtiskas pārmaiņas. D66, kas dibināta 1966. gadā, ir sasniegusi savu visu laiku labāko sniegumu parlamenta vēlēšanās, iegūstot 26 vietas, kas ir ievērojams pieaugums no deviņām vietām iepriekšējās vēlēšanās. Partijas līderis Robs Jetens, kurš ir atklāts gejs, kļuvis par pirmo atklāto geju, kam ir reālas izredzes ieņemt Nīderlandes premjerministra amatu. Viņa pārliecinošais sniegums televīzijas debatēs un optimistiskā vēsts ir atradusi atsaucību vēlētāju vidū.
Savukārt citu partiju rezultāti ir radījuši negaidītas sekas. Tautas partija brīvībai un demokrātijai (VVD) ir zaudējusi savas iepriekšējās pozīcijas, īpaši pēc bijušā premjera Marka Rutes aiziešanas no vietējās politikas. Kristīgie demokrāti (CDA) un “Zaļie kreisie – Darba partija” (PvdA-GroenLinks) saglabā savas pozīcijas, taču arī viņiem nāksies pielāgoties jaunajai politiskajai realitātei. Migrācijas un integrācijas jautājumi, kas bieži ir bijuši politisko diskusiju centrā, arī šajās vēlēšanās ir spēlējuši nozīmīgu lomu. Aptuveni katrs sestais Nīderlandes iedzīvotājs ir dzimis ārzemēs, bet lielākās pilsētās imigrantu izcelsmes iedzīvotāji jau veido vairākumu.
Tagad, kad vēlēšanu rezultāti ir gandrīz apstiprināti, Nīderlandei priekšā stāv intensīvs periods ar koalīcijas veidošanas sarunām. Politisko spēku spēja vienoties par kopīgu redzējumu un kompromisiem noteiks valsts politisko virzienu nākamajos gados.